Es rakstu šo
postu dažu svarīgu iemeslu dēļ. Iemeslu,
kuri ietekmē manu dzīvi pašlaik un ietekmēs arī nākotnē.
Šis stāsts ir par
mūsu māju un mūsu nākotni. Nu jau
apmēram divus gadus dīvojam ieskvototā mājiņā vienā no daudzajām Barselonas
piepilsētām, arvien to pilnveidojot un veidojot ērtāku dzīvošanai. Māja ir
aptuveni 100 gadus veca, taču tā joprojām glabā sevī pagājušā gadsimta
arhitektūras šarmu un dvēseli. Pašlaik Barselonā šādas mājas var sastapt arvien
retāk-tās pakāpeniski tiek iznīcinātas un aizvietotas ar gigantiskām,
bezdvēseliskām bloku mājām, kuras
savos identiskajos dzīvokļos aprij
simtiem cilvēku, betona, stikla un metāla ieskautus.
Šis stāsts ir par
mūsu māju un mūsu nākotni. Nu jau
apmēram divus gadus dīvojam ieskvototā mājiņā vienā no daudzajām Barselonas
piepilsētām, arvien to pilnveidojot un veidojot ērtāku dzīvošanai. Māja ir
aptuveni 100 gadus veca, taču tā joprojām glabā sevī pagājušā gadsimta
arhitektūras šarmu un dvēseli. Pašlaik Barselonā šādas mājas var sastapt arvien
retāk-tās pakāpeniski tiek iznīcinātas un aizvietotas ar gigantiskām,
bezdvēseliskām bloku mājām, kuras
savos identiskajos dzīvokļos aprij
simtiem cilvēku, betona, stikla un metāla ieskautus.
Arī mūsu māju, kā
arī tai pieguļošās kaimiņu mājas, sagaida līdzīgs liktenis. Tās tiks
iznīcinātas kopā ar zaļojošajiem dārziņem un saulainajām terasēm. To vietā tiks
būvēts kārtējais betona „monstrs” ar žopinga
paradīzi pirmajā stāvā un sazin ko citu pārējos stāvos. Neko īsti arī
nevaram darīt, lai situāciju mainītu, jo projektā ir iesaistīta liela nauda,
kas diktē noteikumus.
