Jau trešo gadu pēc kārtas mums ar Gitu pavasarī sanāk aizlaist uz Montserrat klinti, kad Spānijas karstā saule pieņemas spēkā un mūžīgi zaļie augi un krāsainās puķes atplaukst ar jauniem spēkiem un krāšņumu pēc ziemas. Katru gadu uz Montserratu devāmies ar dažādiem cilvēkiem. Pirmo reizi bijām trijatā ar mūsu draugu; neko nezinot par klinti, devāmies augšā pa vienu no vissarežģītākajiem un bīstamākākajiem 'ceļiem'; otro gadu, jau kuplākā skaitā un ar karti mugursomā, izbaudījām pastaigu pa klinti jau pa citām, mazāk ekstremālām takām. Šogad, dodoties uz Montserrat, jau jūtos kā īsts gids. Šoreiz mūsu kompānijā bija mans bijušais priekšnieks Ints, viņa treniņu biedrs Egīls, grupas biedrs un manas mājas iemītnieks Čipsiks, un, protams, Gita.
Ints (visātrākas Rīgas kurjerfirmas AVE kurjers direktors) un Egīls atbrauca pie manis uz Barselonu trenēties -tā sacīt jāsaka: sporta nometne ar atvaļinājuma elementiem. Vai arī otrādāk, kā nu kuram. Un brauciens uz klinti bija nometnes noslēgums - gala eksāmens, apvienojums - польезное с приятным.
Foto stāsts seko....
