Rāda ziņas ar etiķeti DIY. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti DIY. Rādīt visas ziņas

Uzredzešanos mājas

Es rakstu šo postu dažu svarīgu iemeslu dēļ. Iemeslu,  kuri ietekmē manu dzīvi pašlaik un ietekmēs arī nākotnē.
Šis stāsts ir par mūsu māju  un mūsu nākotni. Nu jau apmēram divus gadus dīvojam ieskvototā mājiņā vienā no daudzajām Barselonas piepilsētām, arvien to pilnveidojot un veidojot ērtāku dzīvošanai. Māja ir aptuveni 100 gadus veca, taču tā joprojām glabā sevī pagājušā gadsimta arhitektūras šarmu un dvēseli. Pašlaik Barselonā šādas mājas var sastapt arvien retāk-tās pakāpeniski tiek iznīcinātas un aizvietotas ar gigantiskām, bezdvēseliskām  bloku mājām, kuras savos  identiskajos dzīvokļos aprij simtiem cilvēku, betona, stikla un metāla ieskautus.
Arī mūsu māju, kā arī tai pieguļošās kaimiņu mājas, sagaida līdzīgs liktenis. Tās tiks iznīcinātas kopā ar zaļojošajiem dārziņem un saulainajām terasēm. To vietā tiks būvēts kārtējais betona „monstrs” ar žopinga paradīzi pirmajā stāvā un sazin ko citu pārējos stāvos. Neko īsti arī nevaram darīt, lai situāciju mainītu, jo projektā ir iesaistīta liela nauda, kas diktē noteikumus. 

Zelta rudens Pirenejos - Aneto 3404

Pagāšgad ap šo laiku veicām nelielu izbraucienu ar MTB no Cēsīm līdz Siguldai gar Gauju. Nakšņojām teltī pie upes un no rīta braucā pa foršām, vijīgām taciņām gar Gaujas kreiso krastu, kas daudziem Latvijas MTB cīnītājiem ir ļoti labi pazīstamas. Šogad, par cik esam tālu no dzimtenes, zelta rudeni devāmies izbaudīt uz Pirenejiem,  jeb,tiešāk sakot, uz Pireneju visaugstāko virsotni - Aneto (3404m), jo Barselonā no mūžzaļajām palmām un kaktusiem zelta rudeni nesagaidīsi. Lasi tālāk, lai uzzinātu kā mums veicās mūsu kārtējā piedzīvojumā!!!

Mana stūres soma

Par cik bikepacking ir pavisam jauns tūrisma/sporta veids inventāru tam (tieši velosomas) pagaidām vēl neražo masveidā. Ar to nodarbojās tikai pāris firmas,  līdz ar to somu cenas protams arī ir augstas. Daudzi cilvēki, kam rokas neaug no dirsas paši sev šuj bikepacking somas. Paskatoties Carousel design works un Revelate designs radītās somas izdomāju ka varu pats pamēģināt radīt kaut ko līdzīgu. Prototipam paņēmu materialus no vecām mugurenēm un guļammaisu iepakojumiem un pamēģināju uztaisīt kaut ko šādu. Rezultāts bija visnotaļ jauks, bet par cik es neesmu nekāds pro šuvējs, vīles un arī pati konstrukcija sanāca nedaudz šķības, tāpēc izdomāju vēlāk visu pārtaisīt no svaigiem materiāliem - kā nekā jānobrauc daudzus km - visam jābūt izturīgam!

Stūres somas prototips

Mobils dinamo lādētājs mobilajiem telefoniem

Iepriekšējā ceļojumā ierasto papīra karšu vietā izmantojām mobilās kartes no Nokia telefona. Šādai pieejai atklājām daudz priekšrocību. Pirmkārt, tā ir mobilitāte, nelielais izmērs un svars - grāmatas, žurnāla vai atlokāmās 1m x1 m kartes vietā tev rokās ir tikai mobilais telefons, kurā var ielādēt jebkuras valsts ceļu kartes, dažādos mērogos. Atšķirībā no parastās Eiropas ceļu kartes grāmatas formātā, kuru izmantoju braucienā uz Austriju, šoreiz man bija pieejamas arī smalkas pilsētu ielu kartes, līdz ar to bija vieglāk braukt cauri lielām pilsētām un nevajadzēja no tām vairīties kā es to darīju 2009. gada braucot uz Austriju un atpaklaļ. Elektroniskās kartes arīdzan spēj pašas aprēķināt īsākus ceļus un aprēķināt precīzi attālumu. Tomēr, atšķirībā no parastām papīra kartēm šīs ir nepieciešams pastāvīgi barot ar elektroenerģiju, it īpaši elekroresursu prasīgas tās kļūst, kad darbojās GPS navigācijas režīmā.

Parc Natural del Montseny (pavasaris)

Montseny dabas parkā atrodās lielākais kalns l’Home (1700m) Barselonas 50km apkārtnē. To siluetu viegli var redzēt no piebraselonas kalniem. Dažreiz virsotne ir paslēpta mākoņos, pa ziemu tur prasti ir sniegs.
Uzbraukt l’Home bija mans pirmais pavasara mērķis. Sezonas atklāšāna. Gribējās arī ietestēt jauno spirta degli un kompakto virtuves sistēmu, ko esmu izveidojis pa ziemu.
Morāli braucienam biju gatavs jau sen, ceļā neļāva doties tikai mans satraumētais celis- neveiksmīgs koka laušanas rezultāts. Iekaisušais celis padarīja mani par ļoti nealimīgu, klibojošo personu. Nekādas riteņbraukšanas, nekādas skriešanas un lēkšanas visu ziemu. Tikai klibošana. Bet pateicoties EVAK kartei un Spānijas ļoti lēnaijai, bet bezmaksas aprūpes sistēmai, aprīļa vidū es atkal biju uz kājām un vēlāk arī uz velo. 


Barselonā jau iestājās pamatīgs pavasaris un piepilsētas kalnos sāk ziedēt visdažādāko krāsu un formu ziedi. Laik doties pirmajā 2012.gada ekspedīcijā!

Tas ir viss, kas man ir paņemts līdzi un plus mugursoma plecos

Uzpildu ūdens rezerves ar svēto ūdeni no Font Sant Mateu

Vakaru pavadu Montseny kalnu pakājē nelielā mežiņā. Man līdzi ir jauna eksperimentālā virtuve-ļoti viegla, ļoti kompakta.  Sastāv no spirta degļa, statīva, vējsarga un skārda bundžas.

Lai piedabūtu pie dzīvības spirta degli vajag nedaudz pacietības un tad arī rezultāts ir diezgan apmierinošs.

Gatavoju rīta auzu pārslu musli.

Sanāca nedaudz par šķidru un par maz.

Mana improvizēta guļas vieta. Izbraucot no mājām konstatēju, ka esmu aizmirsis matracīti gulēšanai, bet šie sausie salmi padarīja labu darbu. Nakts bija ērta un silta.

Skats uz l'Home- 1700m augstu kalnu no apmēram 20 km distances. Vēl joprojām  redzma tikai siluets.

Rāpjoties augšā pa garu, čūskainu ceļu, var manīt pavasara pazīmes arī te. Tikai viss ir slapjāks, sulīgāks un aukstāks nekā Barselonas kalnos

Pēdējie 500m pa ceļu. Virsotne jau tuvu. Visapkārt dominē akmeņi un ķērpji, koku te gandrīz nav. Svilpj spēcīgs auksts vējš.

Rekur arī manu mocību gals - 1700m virs jūras līmeņa pēc ~18km kāpuma pa  grūtu ceļu.

Un  man nogurusī un visnotaļ neapmierinātā seja. Pēc ziemas bez riteņa ir zaudēta forma un kāpums mani pamatīgi izmocīja. Atvelku elpu un bez kavēšanās dodos tālāk. Ir auksts un virsotnē no vēja grūti paslēpties.

Bet skats uz ieleju, no kuras es uzrāpos uz virsotni, ir iespaidīgs. Mākoņi te arī šķiet daudz tuvāki un   stiprā vēja dzīti plūst daudz ātrāk.

Atceļā paņemu taku kas veda lejā pa otru kalna nogāzi.   40%  no tās izrādījās nebraucama-pārāk stāva, pārāk akmeņaina. Nācās stumties. Pēdējais atskats uz virsotni un es pazūdu sulīgi zaļajā mežā...



...kas ir klāts ar sūnām un katrs grāvis ir piepildīts ar lejā tekošiem  strautiem. Pēc šī foto beidzās fotoaparāta baterijas, un līdz ar to arī fotoreportāža.


































Bikepack Garraf park

Atgriežos Garraf dabas parkā ziemā, lai izpētītu vēl neizbraukātās takas, ietestētu jauno ekipējumu, apskatītu neapskatītās alas un pabūtu vienatnē ar sevi. Šoreiz nav jācīnās ar karstumu, kā tās notika ar mani un Gitu vasaras sākumā, dodoties uz šo pašu dabas parku.


Kaki koks jeb hurmas. Kamēr nebija pirmās salnas, labāk neēst. Muti saraus čokurā!!!


Garraf parks sveic mani


Veca ūdens aka paslēpusies krūmos






Takas parkā ir ļoti akmeņainas un to malās augošie augi ir asi un durstīgi




Uzrāpos uz visaugstākās parka virsotnes, lai uztaisītu 360' foto. Te skats pavērās uz visām debespusēm








Lūk, arī viens no maniem parka vizītes mērķiem-aizas un alas, kas parka klinšu struktūras dēļ   šeit ir ļoti  izplatītas.  Šis informatīvais stabiņš atklāj aizas dziļumu - 87m


...taču platums ir tāds, ka knapi galvu var iebāzt. Pa ceļam atradu vēl pāri šādu caurumu un visi bija pārāk šauri, lai tajos iekļūtu.




Garraf parka akmeņi. Neparastas formas.




Atradu vietu, kur uz zemes gandrīz nav akmeņu. Te aug vientuļa priede. Te arī uzceļu savu vienvietīgo tentu, lai pārlaistu nakti. Vieta nebija vislabākā-atrodos 500m virs jūras līmeņa, ir auksts un pūš vējš. Toties nav jāguļ uz akmeņiem!


Rīta saule sveic mani, palēnam sasildot zemi.


Portatīvā malkas krāsniņa


Brokastis


Top rīta kafija


Jaunā, paša šūtā rāmja soma. Tajā man salien visa virtuve ar virtuves piederumiem, ēdiens, un velo instrumenti. Laba manta!


Atpakaļ uz ceļa-šodien jāizbrauc vietējā MTB trasīte




Pa ceļam atdūros pret budistu klostera sienu. Esmu dzirdējis par šo vietu. Tas ir vienīgasi budistu klosteris Katalūnijā un viens no lielākiem Spānijā. Kāds mans draugs teica, ka tajā varot iestāties uz mēnesi, lai apgūtu budistu dzīves uzskatus un izprastu viņu dzīves būtību.


Klostera vārti bija vaļā, no iekšpuses skanēja dzīvā mūzika, spēlēta uz man nezināmiem instrumentiem


Apstaigājot klostera teritoriju devos tālāk.


Dodos tālāk pa zemes ceļu uz Sitges pusi, lai atrastu MTB taks sākumu



Ieturot maltīti pie jūras, netālu no pludmales kur ar Gitu bijām vasarā,  turpinu savu ceļu...


pa asu, akmeņainu MTB taku



 Vajadzēja nakšņot šeit, vismaz vējš tik ļoti nepūstu...




Trase izrādījās ne manā gaumē, un varbūt ne manam ritenim piemērota. Pārāk lieli akmeņi uz takām neļāva izbaudīt  nobraucienus, takas bieži bija pamatīgi aizaugušas ar asiem krūmiem. Bet vienreizējam braucienam bija forši!