Rāda ziņas ar etiķeti bikepacking. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti bikepacking. Rādīt visas ziņas

Neizstāstītie piedzīvojumi

Pagājušais gads (tāpat kā šis) bija dažādu notikumu/piedzīvojumu piesātināts. Tik piesātināts, ka pat īsti neatlika laika nopublicēt visus mūsu 2012. gada piedzīvojumus/izbraucienus dabā. Tomēr, lai nekas netiktu palaists garām, esam nolēmuši jūs iepazīstināt ar tiem tagad. Varbūt nedaudz nevietā/nelaikā, bet, kā saka: labāk vēlāk, nekā nekad.

Zelta rudens Pirenejos - Aneto 3404

Pagāšgad ap šo laiku veicām nelielu izbraucienu ar MTB no Cēsīm līdz Siguldai gar Gauju. Nakšņojām teltī pie upes un no rīta braucā pa foršām, vijīgām taciņām gar Gaujas kreiso krastu, kas daudziem Latvijas MTB cīnītājiem ir ļoti labi pazīstamas. Šogad, par cik esam tālu no dzimtenes, zelta rudeni devāmies izbaudīt uz Pirenejiem,  jeb,tiešāk sakot, uz Pireneju visaugstāko virsotni - Aneto (3404m), jo Barselonā no mūžzaļajām palmām un kaktusiem zelta rudeni nesagaidīsi. Lasi tālāk, lai uzzinātu kā mums veicās mūsu kārtējā piedzīvojumā!!!

Laiks jaunam piedzīvojumam

Cyclosapiens dodas iekarot augstāko Prireneju kalnu - Pic de Aneto, kura virsotne atrodās 3.404m virs jūras līmeņa. Un to klāj vislielākais ledajs pirenejos.

Mēs vēl pavadīsim nedēļu vai divas plānojot maršrutu un pakojot nepieciešamās mantas un tad mēs dodamies ar riteņiem - no Barselonas uz Huesca provinci, kur arī atrodās šis akmens milzis.

Vairāk informācijas sekos!




View Aneto in a larger map

Mana stūres soma

Par cik bikepacking ir pavisam jauns tūrisma/sporta veids inventāru tam (tieši velosomas) pagaidām vēl neražo masveidā. Ar to nodarbojās tikai pāris firmas,  līdz ar to somu cenas protams arī ir augstas. Daudzi cilvēki, kam rokas neaug no dirsas paši sev šuj bikepacking somas. Paskatoties Carousel design works un Revelate designs radītās somas izdomāju ka varu pats pamēģināt radīt kaut ko līdzīgu. Prototipam paņēmu materialus no vecām mugurenēm un guļammaisu iepakojumiem un pamēģināju uztaisīt kaut ko šādu. Rezultāts bija visnotaļ jauks, bet par cik es neesmu nekāds pro šuvējs, vīles un arī pati konstrukcija sanāca nedaudz šķības, tāpēc izdomāju vēlāk visu pārtaisīt no svaigiem materiāliem - kā nekā jānobrauc daudzus km - visam jābūt izturīgam!

Stūres somas prototips

Parc Natural del Montseny (pavasaris)

Montseny dabas parkā atrodās lielākais kalns l’Home (1700m) Barselonas 50km apkārtnē. To siluetu viegli var redzēt no piebraselonas kalniem. Dažreiz virsotne ir paslēpta mākoņos, pa ziemu tur prasti ir sniegs.
Uzbraukt l’Home bija mans pirmais pavasara mērķis. Sezonas atklāšāna. Gribējās arī ietestēt jauno spirta degli un kompakto virtuves sistēmu, ko esmu izveidojis pa ziemu.
Morāli braucienam biju gatavs jau sen, ceļā neļāva doties tikai mans satraumētais celis- neveiksmīgs koka laušanas rezultāts. Iekaisušais celis padarīja mani par ļoti nealimīgu, klibojošo personu. Nekādas riteņbraukšanas, nekādas skriešanas un lēkšanas visu ziemu. Tikai klibošana. Bet pateicoties EVAK kartei un Spānijas ļoti lēnaijai, bet bezmaksas aprūpes sistēmai, aprīļa vidū es atkal biju uz kājām un vēlāk arī uz velo. 


Barselonā jau iestājās pamatīgs pavasaris un piepilsētas kalnos sāk ziedēt visdažādāko krāsu un formu ziedi. Laik doties pirmajā 2012.gada ekspedīcijā!

Tas ir viss, kas man ir paņemts līdzi un plus mugursoma plecos

Uzpildu ūdens rezerves ar svēto ūdeni no Font Sant Mateu

Vakaru pavadu Montseny kalnu pakājē nelielā mežiņā. Man līdzi ir jauna eksperimentālā virtuve-ļoti viegla, ļoti kompakta.  Sastāv no spirta degļa, statīva, vējsarga un skārda bundžas.

Lai piedabūtu pie dzīvības spirta degli vajag nedaudz pacietības un tad arī rezultāts ir diezgan apmierinošs.

Gatavoju rīta auzu pārslu musli.

Sanāca nedaudz par šķidru un par maz.

Mana improvizēta guļas vieta. Izbraucot no mājām konstatēju, ka esmu aizmirsis matracīti gulēšanai, bet šie sausie salmi padarīja labu darbu. Nakts bija ērta un silta.

Skats uz l'Home- 1700m augstu kalnu no apmēram 20 km distances. Vēl joprojām  redzma tikai siluets.

Rāpjoties augšā pa garu, čūskainu ceļu, var manīt pavasara pazīmes arī te. Tikai viss ir slapjāks, sulīgāks un aukstāks nekā Barselonas kalnos

Pēdējie 500m pa ceļu. Virsotne jau tuvu. Visapkārt dominē akmeņi un ķērpji, koku te gandrīz nav. Svilpj spēcīgs auksts vējš.

Rekur arī manu mocību gals - 1700m virs jūras līmeņa pēc ~18km kāpuma pa  grūtu ceļu.

Un  man nogurusī un visnotaļ neapmierinātā seja. Pēc ziemas bez riteņa ir zaudēta forma un kāpums mani pamatīgi izmocīja. Atvelku elpu un bez kavēšanās dodos tālāk. Ir auksts un virsotnē no vēja grūti paslēpties.

Bet skats uz ieleju, no kuras es uzrāpos uz virsotni, ir iespaidīgs. Mākoņi te arī šķiet daudz tuvāki un   stiprā vēja dzīti plūst daudz ātrāk.

Atceļā paņemu taku kas veda lejā pa otru kalna nogāzi.   40%  no tās izrādījās nebraucama-pārāk stāva, pārāk akmeņaina. Nācās stumties. Pēdējais atskats uz virsotni un es pazūdu sulīgi zaļajā mežā...



...kas ir klāts ar sūnām un katrs grāvis ir piepildīts ar lejā tekošiem  strautiem. Pēc šī foto beidzās fotoaparāta baterijas, un līdz ar to arī fotoreportāža.


































Sitges / Aquatica / Garraf

Jūnijs. Karstums. Pilsēta ir sasmakusi, vēja nav. Mēs ar Gitu dodamies uz Casteldefells, Sitges un Garraf dabas parku. Izbrauciens uz trīs dienām un divām naktīm. Pirmo pus dienu un nakti mēs pavadām vientuļā, akmeņainā pludmalē, nost no civilizācijas. Nākamajā dienā dodamies apskatīt leģendāro Sitges pamesto akvaparku – Aquatica. Tas stāv sauss, nodrupis un aizaudzis jau kopš 90-to gadu vidus. Karstums paliek neizturams, gaiss ir sutīgs un mēs dodamies uz Sitges, atpakaļ pie jūras.
Vakarā, kad dienas karstums norimis, lēnām braucam Garraf parka kalnos, lai apskatītu sen pamestā Jafre ciema drupas; tur arī paliekam pa nakti. Leģendas stāsta, ka pa nakti tur mēdz spokoties.
Tomēr nakts bija ļoti mierīga, ja neskaita nepārtraukto lidmašīnu kursēšanu virs galvas.
Nākamajā rītā dodamies apskatīt dažas alas, kas ir izmētātas pa parka teritoriju. Dienas vidus atkal ir mežonīgi karsts, braukšana ir grūta un nesagādā prieku. Pēcpusdienā esam lejā no kalniem, atkal Castelldefels, ēdam saldējumu un ripojam uz mājām. 

Ceļā uz Sitges pa piejūras šoseju

Pa ceļam redzējam smuki apgleznotu skvotu

Piepildam ūdenspudeles Castelldefels un minam tālāk

Pirmo nakti pavadām šajā vientuļajā pludmalē. Iesākumā te gan ir daži cilvēki, bet, kad saule pazūd aiz kalna, arī  cilvēki arī pazūd.

Nokāpt gan nebija viegli, īpaši ar ričukiem. Lēni un apdomīgi rāpjamies lejā pa akmeņaino nogāzi

Vācam malkuvakara ugunskuram, apkārt tās nav daudz, tāpēc salasot šos žagarus pozēju kā baigais varonis

Pludmale ir pilna ar lieliem un maziem oļiem, ir tikai daži kvadrātmetri ar smiltīm, kur mēs arī guļam pa nakti. Ir manāmi apmācies, bet joprojām sutīgi karsts


Skats uz mazo pludmali

Kas tas?

Jūras darbs

Nākamais rīts sveica mūs ar skaidrām debesīm, pa nakti nedaudz lija lietus...

Rīta kafija...un dodamies uz Sitges akvaparku

Veca, nolupusi akvaparka zīme

Ielenot teritorijā pa caurumu žogā mēs sākam eksplorēt teritoriju...
















Izstaigājot un izbraukājot visu akvaparku, pabrīnojot visas aizaugušas mājiņas un slidkalniņus, sienu zīmējumus un sausos baseinus, mēs dodamies tālāk Garraf dabasparka dzīlēs...


...lai atrastu jau sen pamestu ciemu Jafre, kurš agrāk tika apdzīvots, bet tagad stāv vientuļš un pussabrucis mežā starp pauguriem...


Ciems izrādījās ļoti mazs un ļoti sabrucis, neviena māja nebija vesela, viss ir pamatīgi aizaudzis ar durstīgiem augiem. Pavadām novakari pētot ciemata paliekas. Nolēmām tepat arī nakšņot.

Rudenī te bus vīģes

No rīta pabrokastojot, mēs laižam pa meža takām meklēt alas un pētīt apkārtni. Vieta ļoti atgādina Latvijas dabu, izņemot to momentu, ka jau deviņos no rīta ir sasodīti karsts.

Ripojam pa izkaltušo upes gultni

Rekur arī pirmā ala. Cova negra (Melnā ala). Lienam iekšā!



Atvēsinoties alas telpās dodamies tālāk...

Saule ir nežēlīga, ar ūdeni nevar atdzerties. Apkārtne izskatās tuksnešaina. Jātiek ātrāk līdz nākamajai alai.

Nākamā ala bija grūri atrodamā vietā. Uz kalna nogāzes, apaugusi ar krūmiem. Iekšā atkal ir patīkami vēsi-gluži  kā birojā ar kondicionieri. Savācam zarus un pagatavojam pusdienas.






Skats no alas uz jūru 




Izripojot no Garraf parka dodamies uz tuvāko bodi, lai nopirktu aukstu, aukstu saldējumu. Tas ir labākais, ko var gribēt tik karstā dienā. Pēc saldējumpauzes parciņā ripojām uz mājām. 
Ceļojums ir noslēdzies!