Pagājušais gads (tāpat kā šis) bija dažādu notikumu/piedzīvojumu piesātināts. Tik piesātināts, ka pat īsti neatlika laika nopublicēt visus mūsu 2012. gada piedzīvojumus/izbraucienus dabā. Tomēr, lai nekas netiktu palaists garām, esam nolēmuši jūs iepazīstināt ar tiem tagad. Varbūt nedaudz nevietā/nelaikā, bet, kā saka: labāk vēlāk, nekā nekad.
Rāda ziņas ar etiķeti bikepacking. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti bikepacking. Rādīt visas ziņas
Zelta rudens Pirenejos - Aneto 3404
Pagāšgad ap šo laiku veicām nelielu izbraucienu ar MTB no Cēsīm līdz Siguldai gar Gauju. Nakšņojām teltī pie upes un no rīta braucā pa foršām, vijīgām taciņām gar Gaujas kreiso krastu, kas daudziem Latvijas MTB cīnītājiem ir ļoti labi pazīstamas. Šogad, par cik esam tālu no dzimtenes, zelta rudeni devāmies izbaudīt uz Pirenejiem, jeb,tiešāk sakot, uz Pireneju visaugstāko virsotni - Aneto (3404m), jo Barselonā no mūžzaļajām palmām un kaktusiem zelta rudeni nesagaidīsi. Lasi tālāk, lai uzzinātu kā mums veicās mūsu kārtējā piedzīvojumā!!!
Laiks jaunam piedzīvojumam
Cyclosapiens dodas iekarot augstāko Prireneju kalnu - Pic de Aneto, kura virsotne atrodās 3.404m virs jūras līmeņa. Un to klāj vislielākais ledajs pirenejos.Mēs vēl pavadīsim nedēļu vai divas plānojot maršrutu un pakojot nepieciešamās mantas un tad mēs dodamies ar riteņiem - no Barselonas uz Huesca provinci, kur arī atrodās šis akmens milzis.
Vairāk informācijas sekos!
View Aneto in a larger map
Mana stūres soma
Par cik bikepacking ir pavisam jauns tūrisma/sporta veids inventāru tam (tieši velosomas) pagaidām vēl neražo masveidā. Ar to nodarbojās tikai pāris firmas, līdz ar to somu cenas protams arī ir augstas. Daudzi cilvēki, kam rokas neaug no dirsas paši sev šuj bikepacking somas. Paskatoties Carousel design works un Revelate designs radītās somas izdomāju ka varu pats pamēģināt radīt kaut ko līdzīgu. Prototipam paņēmu materialus no vecām mugurenēm un guļammaisu iepakojumiem un pamēģināju uztaisīt kaut ko šādu. Rezultāts bija visnotaļ jauks, bet par cik es neesmu nekāds pro šuvējs, vīles un arī pati konstrukcija sanāca nedaudz šķības, tāpēc izdomāju vēlāk visu pārtaisīt no svaigiem materiāliem - kā nekā jānobrauc daudzus km - visam jābūt izturīgam!
| Stūres somas prototips |
Parc Natural del Montseny (pavasaris)
| Tas ir viss, kas man ir paņemts līdzi un plus mugursoma plecos |
| Uzpildu ūdens rezerves ar svēto ūdeni no Font Sant Mateu |
| Vakaru pavadu Montseny kalnu pakājē nelielā mežiņā. Man līdzi ir jauna eksperimentālā virtuve-ļoti viegla, ļoti kompakta. Sastāv no spirta degļa, statīva, vējsarga un skārda bundžas. |
| Lai piedabūtu pie dzīvības spirta degli vajag nedaudz pacietības un tad arī rezultāts ir diezgan apmierinošs. |
| Gatavoju rīta auzu pārslu musli. |
| Sanāca nedaudz par šķidru un par maz. |
| Mana improvizēta guļas vieta. Izbraucot no mājām konstatēju, ka esmu aizmirsis matracīti gulēšanai, bet šie sausie salmi padarīja labu darbu. Nakts bija ērta un silta. |
| Skats uz l'Home- 1700m augstu kalnu no apmēram 20 km distances. Vēl joprojām redzma tikai siluets. |
| Rāpjoties augšā pa garu, čūskainu ceļu, var manīt pavasara pazīmes arī te. Tikai viss ir slapjāks, sulīgāks un aukstāks nekā Barselonas kalnos |
| Pēdējie 500m pa ceļu. Virsotne jau tuvu. Visapkārt dominē akmeņi un ķērpji, koku te gandrīz nav. Svilpj spēcīgs auksts vējš. |
| Rekur arī manu mocību gals - 1700m virs jūras līmeņa pēc ~18km kāpuma pa grūtu ceļu. |
| Bet skats uz ieleju, no kuras es uzrāpos uz virsotni, ir iespaidīgs. Mākoņi te arī šķiet daudz tuvāki un stiprā vēja dzīti plūst daudz ātrāk. |
| Atceļā paņemu taku kas veda lejā pa otru kalna nogāzi. 40% no tās izrādījās nebraucama-pārāk stāva, pārāk akmeņaina. Nācās stumties. Pēdējais atskats uz virsotni un es pazūdu sulīgi zaļajā mežā... |
| ...kas ir klāts ar sūnām un katrs grāvis ir piepildīts ar lejā tekošiem strautiem. Pēc šī foto beidzās fotoaparāta baterijas, un līdz ar to arī fotoreportāža. |
Sitges / Aquatica / Garraf
Jūnijs. Karstums.
Pilsēta ir sasmakusi, vēja nav. Mēs ar Gitu dodamies uz Casteldefells, Sitges
un Garraf dabas parku. Izbrauciens uz trīs dienām un divām naktīm. Pirmo pus
dienu un nakti mēs pavadām vientuļā, akmeņainā pludmalē, nost no civilizācijas.
Nākamajā dienā dodamies apskatīt leģendāro Sitges pamesto akvaparku – Aquatica.
Tas stāv sauss, nodrupis un aizaudzis jau kopš 90-to gadu vidus. Karstums
paliek neizturams, gaiss ir sutīgs un mēs dodamies uz Sitges, atpakaļ pie
jūras.
Vakarā, kad
dienas karstums norimis, lēnām braucam Garraf parka kalnos, lai apskatītu sen
pamestā Jafre ciema drupas; tur arī paliekam pa nakti. Leģendas stāsta, ka pa
nakti tur mēdz spokoties.
Tomēr nakts bija ļoti
mierīga, ja neskaita nepārtraukto lidmašīnu kursēšanu virs galvas.
Nākamajā rītā
dodamies apskatīt dažas alas, kas ir izmētātas pa parka teritoriju. Dienas
vidus atkal ir mežonīgi karsts, braukšana ir grūta un nesagādā prieku. Pēcpusdienā
esam lejā no kalniem, atkal Castelldefels, ēdam saldējumu un ripojam uz mājām.
![]() |
| Ceļā uz Sitges pa piejūras šoseju |
![]() |
| Pa ceļam redzējam smuki apgleznotu skvotu |
![]() |
| Piepildam ūdenspudeles Castelldefels un minam tālāk |
![]() |
| Pirmo nakti pavadām šajā vientuļajā pludmalē. Iesākumā te gan ir daži cilvēki, bet, kad saule pazūd aiz kalna, arī cilvēki arī pazūd. |
![]() |
| Nokāpt gan nebija viegli, īpaši ar ričukiem. Lēni un apdomīgi rāpjamies lejā pa akmeņaino nogāzi |
![]() |
| Vācam malkuvakara ugunskuram, apkārt tās nav daudz, tāpēc salasot šos žagarus pozēju kā baigais varonis |
![]() |
| Pludmale ir pilna ar lieliem un maziem oļiem, ir tikai daži kvadrātmetri ar smiltīm, kur mēs arī guļam pa nakti. Ir manāmi apmācies, bet joprojām sutīgi karsts |
![]() |
| Skats uz mazo pludmali |
![]() |
| Kas tas? |
![]() |
| Jūras darbs |
![]() |
| Nākamais rīts sveica mūs ar skaidrām debesīm, pa nakti nedaudz lija lietus... |
![]() |
| Rīta kafija...un dodamies uz Sitges akvaparku |
![]() |
| Veca, nolupusi akvaparka zīme |
![]() |
| Ielenot teritorijā pa caurumu žogā mēs sākam eksplorēt teritoriju... |
![]() |
| Izstaigājot un izbraukājot visu akvaparku, pabrīnojot visas aizaugušas mājiņas un slidkalniņus, sienu zīmējumus un sausos baseinus, mēs dodamies tālāk Garraf dabasparka dzīlēs... |
![]() |
| ...lai atrastu jau sen pamestu ciemu Jafre, kurš agrāk tika apdzīvots, bet tagad stāv vientuļš un pussabrucis mežā starp pauguriem... |
![]() |
| Ciems izrādījās ļoti mazs un ļoti sabrucis, neviena māja nebija vesela, viss ir pamatīgi aizaudzis ar durstīgiem augiem. Pavadām novakari pētot ciemata paliekas. Nolēmām tepat arī nakšņot. |
![]() |
| Rudenī te bus vīģes |
![]() |
| No rīta pabrokastojot, mēs laižam pa meža takām meklēt alas un pētīt apkārtni. Vieta ļoti atgādina Latvijas dabu, izņemot to momentu, ka jau deviņos no rīta ir sasodīti karsts. |
![]() |
| Ripojam pa izkaltušo upes gultni |
![]() |
| Rekur arī pirmā ala. Cova negra (Melnā ala). Lienam iekšā! |
![]() |
| Atvēsinoties alas telpās dodamies tālāk... |
![]() |
| Saule ir nežēlīga, ar ūdeni nevar atdzerties. Apkārtne izskatās tuksnešaina. Jātiek ātrāk līdz nākamajai alai. |
![]() |
| Nākamā ala bija grūri atrodamā vietā. Uz kalna nogāzes, apaugusi ar krūmiem. Iekšā atkal ir patīkami vēsi-gluži kā birojā ar kondicionieri. Savācam zarus un pagatavojam pusdienas. |
![]() |
| Skats no alas uz jūru |
Abonēt:
Ziņas (Atom)












































