Rāda ziņas ar etiķeti garraf. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti garraf. Rādīt visas ziņas

4h šosejas treniņš uz Garraf parku

Izmantojot saulaino februāra dienu dodos ar MTB, ietērptu šosejas slikos uz Garraf parku, lai iemēģinātu jaunu/vecu ķēdi un kaseti, uzrāpties pa visstāvāko šosejas uzbraucienu apvidū un pafočēt Garraf parka unikālos akmens veidojumus. Parks jau februāra vidū ir apburts ar ziedošā rozmarīna aromātu, kas piepilda vēl vēsu gaisu.



Sitges / Aquatica / Garraf

Jūnijs. Karstums. Pilsēta ir sasmakusi, vēja nav. Mēs ar Gitu dodamies uz Casteldefells, Sitges un Garraf dabas parku. Izbrauciens uz trīs dienām un divām naktīm. Pirmo pus dienu un nakti mēs pavadām vientuļā, akmeņainā pludmalē, nost no civilizācijas. Nākamajā dienā dodamies apskatīt leģendāro Sitges pamesto akvaparku – Aquatica. Tas stāv sauss, nodrupis un aizaudzis jau kopš 90-to gadu vidus. Karstums paliek neizturams, gaiss ir sutīgs un mēs dodamies uz Sitges, atpakaļ pie jūras.
Vakarā, kad dienas karstums norimis, lēnām braucam Garraf parka kalnos, lai apskatītu sen pamestā Jafre ciema drupas; tur arī paliekam pa nakti. Leģendas stāsta, ka pa nakti tur mēdz spokoties.
Tomēr nakts bija ļoti mierīga, ja neskaita nepārtraukto lidmašīnu kursēšanu virs galvas.
Nākamajā rītā dodamies apskatīt dažas alas, kas ir izmētātas pa parka teritoriju. Dienas vidus atkal ir mežonīgi karsts, braukšana ir grūta un nesagādā prieku. Pēcpusdienā esam lejā no kalniem, atkal Castelldefels, ēdam saldējumu un ripojam uz mājām. 

Ceļā uz Sitges pa piejūras šoseju

Pa ceļam redzējam smuki apgleznotu skvotu

Piepildam ūdenspudeles Castelldefels un minam tālāk

Pirmo nakti pavadām šajā vientuļajā pludmalē. Iesākumā te gan ir daži cilvēki, bet, kad saule pazūd aiz kalna, arī  cilvēki arī pazūd.

Nokāpt gan nebija viegli, īpaši ar ričukiem. Lēni un apdomīgi rāpjamies lejā pa akmeņaino nogāzi

Vācam malkuvakara ugunskuram, apkārt tās nav daudz, tāpēc salasot šos žagarus pozēju kā baigais varonis

Pludmale ir pilna ar lieliem un maziem oļiem, ir tikai daži kvadrātmetri ar smiltīm, kur mēs arī guļam pa nakti. Ir manāmi apmācies, bet joprojām sutīgi karsts


Skats uz mazo pludmali

Kas tas?

Jūras darbs

Nākamais rīts sveica mūs ar skaidrām debesīm, pa nakti nedaudz lija lietus...

Rīta kafija...un dodamies uz Sitges akvaparku

Veca, nolupusi akvaparka zīme

Ielenot teritorijā pa caurumu žogā mēs sākam eksplorēt teritoriju...
















Izstaigājot un izbraukājot visu akvaparku, pabrīnojot visas aizaugušas mājiņas un slidkalniņus, sienu zīmējumus un sausos baseinus, mēs dodamies tālāk Garraf dabasparka dzīlēs...


...lai atrastu jau sen pamestu ciemu Jafre, kurš agrāk tika apdzīvots, bet tagad stāv vientuļš un pussabrucis mežā starp pauguriem...


Ciems izrādījās ļoti mazs un ļoti sabrucis, neviena māja nebija vesela, viss ir pamatīgi aizaudzis ar durstīgiem augiem. Pavadām novakari pētot ciemata paliekas. Nolēmām tepat arī nakšņot.

Rudenī te bus vīģes

No rīta pabrokastojot, mēs laižam pa meža takām meklēt alas un pētīt apkārtni. Vieta ļoti atgādina Latvijas dabu, izņemot to momentu, ka jau deviņos no rīta ir sasodīti karsts.

Ripojam pa izkaltušo upes gultni

Rekur arī pirmā ala. Cova negra (Melnā ala). Lienam iekšā!



Atvēsinoties alas telpās dodamies tālāk...

Saule ir nežēlīga, ar ūdeni nevar atdzerties. Apkārtne izskatās tuksnešaina. Jātiek ātrāk līdz nākamajai alai.

Nākamā ala bija grūri atrodamā vietā. Uz kalna nogāzes, apaugusi ar krūmiem. Iekšā atkal ir patīkami vēsi-gluži  kā birojā ar kondicionieri. Savācam zarus un pagatavojam pusdienas.






Skats no alas uz jūru 




Izripojot no Garraf parka dodamies uz tuvāko bodi, lai nopirktu aukstu, aukstu saldējumu. Tas ir labākais, ko var gribēt tik karstā dienā. Pēc saldējumpauzes parciņā ripojām uz mājām. 
Ceļojums ir noslēdzies!

Bikepack Garraf park

Atgriežos Garraf dabas parkā ziemā, lai izpētītu vēl neizbraukātās takas, ietestētu jauno ekipējumu, apskatītu neapskatītās alas un pabūtu vienatnē ar sevi. Šoreiz nav jācīnās ar karstumu, kā tās notika ar mani un Gitu vasaras sākumā, dodoties uz šo pašu dabas parku.


Kaki koks jeb hurmas. Kamēr nebija pirmās salnas, labāk neēst. Muti saraus čokurā!!!


Garraf parks sveic mani


Veca ūdens aka paslēpusies krūmos






Takas parkā ir ļoti akmeņainas un to malās augošie augi ir asi un durstīgi




Uzrāpos uz visaugstākās parka virsotnes, lai uztaisītu 360' foto. Te skats pavērās uz visām debespusēm








Lūk, arī viens no maniem parka vizītes mērķiem-aizas un alas, kas parka klinšu struktūras dēļ   šeit ir ļoti  izplatītas.  Šis informatīvais stabiņš atklāj aizas dziļumu - 87m


...taču platums ir tāds, ka knapi galvu var iebāzt. Pa ceļam atradu vēl pāri šādu caurumu un visi bija pārāk šauri, lai tajos iekļūtu.




Garraf parka akmeņi. Neparastas formas.




Atradu vietu, kur uz zemes gandrīz nav akmeņu. Te aug vientuļa priede. Te arī uzceļu savu vienvietīgo tentu, lai pārlaistu nakti. Vieta nebija vislabākā-atrodos 500m virs jūras līmeņa, ir auksts un pūš vējš. Toties nav jāguļ uz akmeņiem!


Rīta saule sveic mani, palēnam sasildot zemi.


Portatīvā malkas krāsniņa


Brokastis


Top rīta kafija


Jaunā, paša šūtā rāmja soma. Tajā man salien visa virtuve ar virtuves piederumiem, ēdiens, un velo instrumenti. Laba manta!


Atpakaļ uz ceļa-šodien jāizbrauc vietējā MTB trasīte




Pa ceļam atdūros pret budistu klostera sienu. Esmu dzirdējis par šo vietu. Tas ir vienīgasi budistu klosteris Katalūnijā un viens no lielākiem Spānijā. Kāds mans draugs teica, ka tajā varot iestāties uz mēnesi, lai apgūtu budistu dzīves uzskatus un izprastu viņu dzīves būtību.


Klostera vārti bija vaļā, no iekšpuses skanēja dzīvā mūzika, spēlēta uz man nezināmiem instrumentiem


Apstaigājot klostera teritoriju devos tālāk.


Dodos tālāk pa zemes ceļu uz Sitges pusi, lai atrastu MTB taks sākumu



Ieturot maltīti pie jūras, netālu no pludmales kur ar Gitu bijām vasarā,  turpinu savu ceļu...


pa asu, akmeņainu MTB taku



 Vajadzēja nakšņot šeit, vismaz vējš tik ļoti nepūstu...




Trase izrādījās ne manā gaumē, un varbūt ne manam ritenim piemērota. Pārāk lieli akmeņi uz takām neļāva izbaudīt  nobraucienus, takas bieži bija pamatīgi aizaugušas ar asiem krūmiem. Bet vienreizējam braucienam bija forši!