Sitges / Aquatica / Garraf

Jūnijs. Karstums. Pilsēta ir sasmakusi, vēja nav. Mēs ar Gitu dodamies uz Casteldefells, Sitges un Garraf dabas parku. Izbrauciens uz trīs dienām un divām naktīm. Pirmo pus dienu un nakti mēs pavadām vientuļā, akmeņainā pludmalē, nost no civilizācijas. Nākamajā dienā dodamies apskatīt leģendāro Sitges pamesto akvaparku – Aquatica. Tas stāv sauss, nodrupis un aizaudzis jau kopš 90-to gadu vidus. Karstums paliek neizturams, gaiss ir sutīgs un mēs dodamies uz Sitges, atpakaļ pie jūras.

Vakarā, kad dienas karstums norimis, lēnām braucam Garraf parka kalnos, lai apskatītu sen pamestā Jafre ciema drupas; tur arī paliekam pa nakti. Leģendas stāsta, ka pa nakti tur mēdz spokoties.

Tomēr nakts bija ļoti mierīga, ja neskaita nepārtraukto lidmašīnu kursēšanu virs galvas.

Nākamajā rītā dodamies apskatīt dažas alas, kas ir izmētātas pa parka teritoriju. Dienas vidus atkal ir mežonīgi karsts, braukšana ir grūta un nesagādā prieku. Pēcpusdienā esam lejā no kalniem, atkal Castelldefels, ēdam saldējumu un ripojam uz mājām. 

Ceļā uz Sitges pa piejūras šoseju

Pa ceļam redzējam smuki apgleznotu skvotu

Piepildam ūdenspudeles Castelldefels un minam tālāk

Pirmo nakti pavadām šajā vientuļajā pludmalē. Iesākumā te gan ir daži cilvēki, bet, kad saule pazūd aiz kalna, arī  cilvēki arī pazūd.

Nokāpt gan nebija viegli, īpaši ar ričukiem. Lēni un apdomīgi rāpjamies lejā pa akmeņaino nogāzi

Vācam malkuvakara ugunskuram, apkārt tās nav daudz, tāpēc salasot šos žagarus pozēju kā baigais varonis

Pludmale ir pilna ar lieliem un maziem oļiem, ir tikai daži kvadrātmetri ar smiltīm, kur mēs arī guļam pa nakti. Ir manāmi apmācies, bet joprojām sutīgi karsts

Skats uz mazo pludmali

Kas tas?

Jūras darbs

Nākamais rīts sveica mūs ar skaidrām debesīm, pa nakti nedaudz lija lietus...

Rīta kafija...un dodamies uz Sitges akvaparku

Veca, nolupusi akvaparka zīme

Ielenot teritorijā pa caurumu žogā mēs sākam eksplorēt teritoriju...

Izstaigājot un izbraukājot visu akvaparku, pabrīnojot visas aizaugušas mājiņas un slidkalniņus, sienu zīmējumus un sausos baseinus, mēs dodamies tālāk Garraf dabasparka dzīlēs...

...lai atrastu jau sen pamestu ciemu Jafre, kurš agrāk tika apdzīvots, bet tagad stāv vientuļš un pussabrucis mežā starp pauguriem...

Ciems izrādījās ļoti mazs un ļoti sabrucis, neviena māja nebija vesela, viss ir pamatīgi aizaudzis ar durstīgiem augiem. Pavadām novakari pētot ciemata paliekas. Nolēmām tepat arī nakšņot.

Rudenī te bus vīģes

No rīta pabrokastojot, mēs laižam pa meža takām meklēt alas un pētīt apkārtni. Vieta ļoti atgādina Latvijas dabu, izņemot to momentu, ka jau deviņos no rīta ir sasodīti karsts.

Ripojam pa izkaltušo upes gultni

Rekur arī pirmā ala. Cova negra (Melnā ala). Lienam iekšā!

Atvēsinoties alas telpās dodamies tālāk...

Saule ir nežēlīga, ar ūdeni nevar atdzerties. Apkārtne izskatās tuksnešaina. Jātiek ātrāk līdz nākamajai alai.

Nākamā ala bija grūri atrodamā vietā. Uz kalna nogāzes, apaugusi ar krūmiem. Iekšā atkal ir patīkami vēsi-gluži  kā birojā ar kondicionieri. Savācam zarus un pagatavojam pusdienas.

Skats no alas uz jūru 

Izripojot no Garraf parka dodamies uz tuvāko bodi, lai nopirktu aukstu, aukstu saldējumu. Tas ir labākais, ko var gribēt tik karstā dienā. Pēc saldējumpauzes parciņā ripojām uz mājām. 
Ceļojums ir noslēdzies!