Bikepack Garraf park

Atgriežos Garraf dabas parkā ziemā, lai izpētītu vēl neizbraukātās takas, ietestētu jauno ekipējumu, apskatītu neapskatītās alas un pabūtu vienatnē ar sevi. Šoreiz nav jācīnās ar karstumu, kā tās notika ar mani un Gitu vasaras sākumā, dodoties uz šo pašu dabas parku.

Kaki koks jeb hurmas. Kamēr nebija pirmās salnas, labāk neēst. Muti saraus čokurā!!!

Garraf parks sveic mani

Veca ūdens aka paslēpusies krūmos

Takas parkā ir ļoti akmeņainas un to malās augošie augi ir asi un durstīgi

Uzrāpos uz visaugstākās parka virsotnes, lai uztaisītu 360' foto. Te skats pavērās uz visām debespusēm

Lūk, arī viens no maniem parka vizītes mērķiem-aizas un alas, kas parka klinšu struktūras dēļ   šeit ir ļoti  izplatītas.  Šis informatīvais stabiņš atklāj aizas dziļumu - 87m

...taču platums ir tāds, ka knapi galvu var iebāzt. Pa ceļam atradu vēl pāri šādu caurumu un visi bija pārāk šauri, lai tajos iekļūtu.

Garraf parka akmeņi. Neparastas formas.

Atradu vietu, kur uz zemes gandrīz nav akmeņu. Te aug vientuļa priede. Te arī uzceļu savu vienvietīgo tentu, lai pārlaistu nakti. Vieta nebija vislabākā-atrodos 500m virs jūras līmeņa, ir auksts un pūš vējš. Toties nav jāguļ uz akmeņiem!

Rīta saule sveic mani, palēnam sasildot zemi.

Portatīvā malkas krāsniņa

Brokastis

Top rīta kafija

Jaunā, paša šūtā rāmja soma. Tajā man salien visa virtuve ar virtuves piederumiem, ēdiens, un velo instrumenti. Laba manta!

Atpakaļ uz ceļa-šodien jāizbrauc vietējā MTB trasīte

Pa ceļam atdūros pret budistu klostera sienu. Esmu dzirdējis par šo vietu. Tas ir vienīgasi budistu klosteris Katalūnijā un viens no lielākiem Spānijā. Kāds mans draugs teica, ka tajā varot iestāties uz mēnesi, lai apgūtu budistu dzīves uzskatus un izprastu viņu dzīves būtību.

Klostera vārti bija vaļā, no iekšpuses skanēja dzīvā mūzika, spēlēta uz man nezināmiem instrumentiem

Apstaigājot klostera teritoriju devos tālāk.

Dodos tālāk pa zemes ceļu uz Sitges pusi, lai atrastu MTB taks sākumu

Ieturot maltīti pie jūras, netālu no pludmales kur ar Gitu bijām vasarā,  turpinu savu ceļu...

pa asu, akmeņainu MTB taku

 Vajadzēja nakšņot šeit, vismaz vējš tik ļoti nepūstu...

Trase izrādījās ne manā gaumē, un varbūt ne manam ritenim piemērota. Pārāk lieli akmeņi uz takām neļāva izbaudīt  nobraucienus, takas bieži bija pamatīgi aizaugušas ar asiem krūmiem. Bet vienreizējam braucienam bija forši!