Vasaras atklāšana - Parc Natural de la Muntanya de Montserrat

Beidzot, pēc ilgās gaidīšanas un plānošanas, notika apvienotais velobrauciens / pārgājiens uz slaveno Montserratklinti, ar augstāko virsotni Sant Jeroni (1237m). Vasaras atklāšanas tusiņš, tā teikt. Ar Gitu Montserratā bijām jau pagājušajā gadā, šī vieta atstāja tik lielu iespaidu, ka atgriezties tajā  gribējās jau ilgu laiku. Ar šo klinti ir saistītas ļoti daudzas leģendas, par tās rašanos stāsta dažādas teikas, pastāv teorijas, ka tas ir citplanētiešu darbs, ticīgie uzskata, ka tā ir svēta vieta- Otrā pasaules kara laikā fašistu speciālās vienības, kas nodarbojās ar okultismu un mistiskām lietām, meklēja tur svēto grālu. Arī mūsdienās šī vieta piesaista simtiem tūristu katru dienu.

Laicīgi startējam no mājām

Neparedzēti apstākļi - pirmais mīkstais jau pie pašām durvīm

Ciemats klints pakājē -Monistrol de Montserrat 

Uzņemam pazaudētās kalorijas - cepumi un šokolāde autobusa pieturā, glābjoties ēnā no svilinošās saules

No Barselonas Montserrata virzienā izbraucām  agri no rīta. Jānomin aptuveni 50 km ar pāris vairāk kā 5 km gariem kāpumiem un tādiem pašiem nobraucieniem. 3 h vēlāk esam klints pakājē. Tur mūs gaida 10 km smags kāpums, bez līdzenas vietas, kur atvilkt elpu. Pēc 44 min ar pulsējošu galvu, totāli izmircis sviedros, esmu 700m virs jūras līmeņa, netālu no Montserrta klostera. Ar Gitu sagaidām pārējos un dodamies uz vietu, kur uz pāris naktīm atstāsim savus velo. Pārvelkam staigājamās drēbes, uzvelkam plecos somas, kurās iekšā  guļammaisi un pārtika, un dodamies pa slīpo taku  augšup klintīs.

Helekopters ceļmalā pa ceļam uz virsotni

Sagaidām atpalikušos biedrus kalna galā ar atsvaidzinošo ūdens 'dušu'

Pirmie iespaidīgie skati

Pārvelkam staigāšanas drēbēs un dodamies tālāk

Pirmā pauze pa ceļam-tādas bija ļoti daudz

Vakara nometne - taisam ēst un remontējam apavus

Improvizētais tents no atrastās plēves un striķiem, lai paglābtos no stipra vēja, kas pūta visu nakti

Rrīta miers

Nogājuši 2h ar kājām, nepārtrūkti kāpjot augšā, esam pamatīgi noguruši. Par laimi, ilgi nemeklējot, atradām ideāli līdzenu pļaviņu (kas ir baigais retums tādos apvidos). Turpat arī uztaisām nometni un gatavojam ēst portatīvajā malkas krāsniņā. Visi ir ellīgi noguruši un izsalkuši. Pēc sātīgām vakariņām uzreiz dodamies gulēt 1000m virs jūras līmeņa. Ir silts, pūš silts bet stiprs vējš.

No rīta, pabrokastojot un izpētot apkārtni, dodamies tālāk kalnos. Pirms tam vēl jānokāpj līdz klosterim, lai piepildītu visas ūdens pudeles, un tad gan varam doties uz klints augstāko virsotni. Ar vairākām pauzēm, kādas 3h vēlāk, taisām pusdienas. No tās vietas līdz Sant Jeroni virsotnei atlikušas kādas 15 minūtes, ko soļot. Paēduši un atpūtušies, saraujam pēdējo reizi un mēs esam jau pašā augšā. 1237m virs jūras līmeņa! Te ir patīkami vēsi, jo pūš stiprs vējš. Izbaudījuši neaprakstāmi skaistu panorāmu,  nu jau pa citu ceļu, dodamies atpakaļ klostera virzienā. Atpakaļceļš ir daudz vieglāks, bet jāiet vēl pietiekami daudz. Noejot vēl kādas 4h ar kājām, pārguruši nonākam atpakaļ pie riteņiem. Taisām nometni pļavā, netālu no veca klostera Santa Cecillia. Atkal gatavojam rīsu un lēcu putru uz uguns un dodamies gulēt. Nakts mieru mums iztraucēja negaidīts lietus ar stiprām vēja brāzmām. Bijām bez teltīm, tāpēc vajadzēja meklēt, kur paglābties no stihijas. Atradām vietas zem piknika galdiņiem netālu no mūsu guļvietas, tur arī pavadījām nakts otro daļu. Lietus tā arī nesāka normāli līt līdz pašam rītam. No rīta debesis  bija pelēkas un ļoti drīz sāka krist pirmās piles, kas drīzumā pārvērtās par konstantu lietu. Paņēmām riteņus un devāmies uz leju, meklēt vietu brokastīm. Nobrauciens bija ātrs un pilns ar asiem, bīstamiem pagriezieniem, kurus lietus padarīja vēl bīstamākus. Sveiki un veseli pēc desmit minūtēm vēja un ātruma esam atkal lejā. Izbraucām no pilsētas, pabrokastojām auzu putru, kura deva pietiekami daudz enerģijas lai tiktu līdz mājām…

Klosteris - skats no augšas

Māja, kas iebūvēta klintī

Pirtiņa?

Ceļš turpinās

Dodamies uz klosteri, lai uzpildītu ūdens rezerves- tādā karstumā ūdens dzerās ļoti ātri

Klostera teritorija

Klostera dibinātāja statuja, no kuras netālu atrodas arī ūdens avots

Pasakainas klints formas, citas atgādina citplanētiešus...

...citas-salaveci ar bārdu

Sumonists?

Astronauts? Sirmais vectēvs?

Tiešām citplanētieši!

Klints 'iekšējā' panorāma

Ilgi gaidītā pusdienu pauze, kas nenāca tik vienkārši- gāzes deglis bija aizrūsējis, jo to sen nebijām lietojuši

Esam klāt  pie Montserrata augstākās virsotnes-Sant Jeroni

Skats uz leju

 

Kalnu kaķis

vakariņas tumsā...

...gatavo citplanētieši

Montserrats mēness gaismā

Glābiņš no lietus

Pēdējais atskats uz klini pirms došanās mājās

Arī šis brauciens bija  ļoti iespaidīgs- klints ir tik liela, ka arī ar otro piegājienu nespējām izstaigāt visu, ko gribējās. Arī spēka nedaudz pietrūka. Būs iemesls vēl kādreiz doties uz šo skaisto vietu, lai beidzot iepazītu to līdz galam!