Nakts brauciens kalnos

Kādu laiku atpakaļ, skarā ar gaidāmo Marokas ekspedīciju, veikals Ebike mūs apdāvināja ar jaunām velodrēbēm, 4ever vējjakām kā arī jaudīgiem priekšējiem un aizmugurējiem velolukturiem. Par cik oktobra sākums Barselonā vēl ir visnotaļ silts un  saulains, nolemjam doties ziemeļu virzienā, augstāk kalnos, lai ietestētu jauniegūto ekipējumu. Tur, ciematā suakts Alpens (apm. 850 mvjl), prom no pilsētas burzmas un piesārņojuma, kalnu, mežu un klusuma  ieskauti, mitinās mūsu draugi, kurus dodamies apciemot.


Dodamies ceļā vēlā pēcpusdienā. Priekšā aptuveni 100 km garš ceļš, kurš pārsvarā  iet uz augšu. Esam  pusceļā, kad  saule sāk krist aiz apvāršņa, sadedzinot aizejošās dienas pēdējos mirkļus. Pēc brīža esam necaurredzamas tumsas ieskauti. Īstais brīdis, lai testētu jauniegūtos gaismekļus. Savu uzdevumu tie veic godam-piķa melnā tumsa mūsu priekšā tiek sašķelta ar asu gaismas staru, kas izgaismo ceļu vēl krietnu gabalu uz priekšu. Arī aizmugurējie lukturi lieliski  pilda savu funkciju, laikus brīdinot no aizmugures braucošo auto vadītājus par dzīvu būtņu esamību uz vientuļi naksnīgā ceļa.

Līdz ar tumsas iestāšanos vakars kļūst vēss un beidzot ir iespēja  pārliecināties arī par 4ever vējjaku funkcionalitāti-šķietami plānā vējjaka tik tiešām labi aiztur vēju un aukstumu, tajā pašā laikā  ātri žūst pēc ķermeņa sasvīšanas.



Dzīve laukos ir darbu piesātināta, bet tajā pašā laikā mierpilna. Ir rudens, un tas nozīmē ražas vākšanu un gatavošanos ziemai, tāpēc dodamies ievākt dabas sniegtās veltes, kas te ir pārpārēm-kratam no kokiem valriekstus un lazduriekstus, griežam sēnes un plūcam dažādas noderīgas tējas/garšvielas/zālītes, kas te sastopamas ik uz soļa. 





Dodamies pastaigā uz kalnu, kura virsotnē jau kopš XII gs. slejas vientuļa baznīca. Uz visām pusēm paveras vareni skati. Pārnākam mājās līdz ar tumsu. Pārguruši, toties pozitīvām emocijām un dabas labumiem piepildīti.

Nav komentāru: