TURCIJA, MELNĀ JŪRA un MRŽONĪGĀ RUMĀNIJA

Ceļojums rit pilnā sparā-dinamiski un bez apstājas.Tikai tādos svētīgi retos brīžos kā šajā 14. jūlija pēcpusdienā, saules piekarsētajā Rumānijas pilsētā Timišuarā, beidzot ir radusies iespēja publiskot  pēdējo pāris nedēļu ntikumus.


BUZLUDŽA-KOMUNISTU TEMPLIS  vai tas, kas palicis no tā pāri


Jāsāk ar jau sen aizmirsto Bulgāriju, kuras viesmīlīgo zemi nu jau esam pametuši kādu nedēļu atpakaļ. Toties kamēr bijām tur, laiku velti netērējam un tai vietā, lai blenztu uz labi zināmo Padomju Laiku arhitektūru Plovdivā, devāmies dienas izbraucienā ārpus pilsētas uz Buzludžu, kur atrodas pamests komunistu "templis", kura ārējais veidols stipri vien atgādina Nezināmu Lidojošu Objektu.

Pamzām, pamazām ceļš ved augstāk kalnos, un drīz vien attopamies satīti biezos, baltos mākoņos. Temperatūra šķiet noslīdējusi kritiski zemu, un smidzina nepatīkams lietus. Šādos laikapstākļos "lidojošo šķīvīti", kas atrodas pašā kalna galā, var saskatīt tikai peejot tam pavisam tuvu klāt

"Nekad nezimirsti savu pagātni" un "Izbaudi komunismu"-vēstījums no šeit pabijušiem "sienu māksliniekiem"

Šī milzīgā komunistu pulcēšanās vieta savas durvis vēra relatīvi nesen-81. gadā, taču drīz vien ēka tika pamesta likteņa varā, un šodien no tās pāri palikušas vien sienas un jumta karkass-viss pārējais -laika un metāla kārotāju rokās. Pat komunisma ideoloģiju vēstošie teksti uz ēkas sienas liecina par dažu indivīdu brutalitāti.

Un, protams, pats galvenais simbols neiztrūkstošs-sirpis un āmurs -rotā apaļās telpas griestu centrālo daļu

Komunisma vectēvi. Visa iekšējā apdare sastāv no nu jau laika zoba sagrauztām flīzīšu mozaīkām. Atliek vien iedarbināt iztēli, lai atdzīvinātu ēkas oriģinālo tēlu....

Vietas te pietiktu vismaz kādiem 1000 trekniem komunistiem-atkiek vien iztēloties, cik iespaidīgias bijušas viņu sanāksmes 

Biezā migla sūcas iekšā pa milzīgo logu ailēm un caurumaino griestu pārpaliekām, piepulsot telpu ar mistikas un aizmirstības auru.



Pārsaluši un nedaudz vīlušies laikapstākļos, izmirkušām un nosalušām kājām lēcam atpakaļ mašīnā un dodamies lejā no kalniem, kur nav ne miņas no miglas vai lietus-apkārt vieni vienīgi lavandas lauki.


TURCIJAS DEKORĀCIJAS, SVĒTIE KAĶI UN IELU BĒRNI


No Bulgārijas mūsu ceļš veda tālāk uz Austrumiem. Pēc lēnas un dārgas robežu šķērsošanas, esam nokļuvuši Turcijā-vienīgajā valstī, kas atrodas gan Eiropas gan Āzijas kontinentā.

Uz 4 dienām noenkurojamies Stambulā. 
Protams, pirmais, kas mūs sagaida, ir glaunas dekorācijas-dekorācijas priekš tūristiem un tiem, kuru statuss atļauj skatīties vienīgi uz dekorācijām. Ar dekorācijām es domāju glaunus veikaliņus, skaistas jafejnīciņas un glaunus restorāninus, kuru durvju priekša baltā tērptie viesmīļi kā makšķernieki ķer klientus; raibas dārgu drēbju un citu bezjēdzīgu štruntu kolekcijas


Viss ir jauks un tīrs-no pirmā acu uzmetiena pilsēta šķiet tīri eiropeiska

Grand Bazaar jeb Lielauis Tirgus, kurš savu nosaukumu patiešām attaisno-šeit var nopirkt itin visu-sākot ar drēbēm un pārtiku, beidzot ar zeltu un paklājiem. Ka tik kabata atļauj.


Gājēju straumē pazudis manekens dažkārt, šķiet, ne ar ko daudz neatšķiras no bezpersoniskās "skrējeju" masas: firmas jaka un pārliecinata seja-viss, kas vajadzīgs, lai izdzīvotu lielpilsētā :D




Skats no Āzijas Stambulas uz Eiropas Stambulu


Zilā mošeja (laikam zila no iekšas)





Dažādība arhitektūrā-dažādu formu būru un būrīši
KAĶI, VISUR KAĶI!

Kaķi Stambulā šķiet iecelti svēto kārtā-brīvi un bez aizrādījumiem tie staigā kur un kad tiem tīk; pa vienam vai baros, tie sastopami it visur

snaužot uz palodzēm


šauro ielu koridoros...

Restorānos un veikalos

uz elektrības kastēm...



vecu koku stumbros...

Un, protams, kaķu viesnīcās, kas parkos speciāli ierīkotas preikš spalvainajiem kustoņiem. Tur tie ir nodrošināti ar pārtiku, ūdeni un bezrūpīgu dzīvi. Šajā parkā čum un mudž no kaķiem.

PILSĒTAS OTRA SEJA

Pastaigājoties pa "tūristu vietām" nemanot nonāku uz klusas, mazas ieliņas, kurai sekojot atverās durvis uz paralēlo pasauli. Pasauli bez dekorācijām un krāšņiem rotājumiem. Pasauli, kur ģimenes ar bērniem dzīvo gruvešos, pasauli, par kur esamību daudzi tepat aiz stūra esošie mošeju un veikalu apbrīnotāju nemaz nezina.


Kas pirmajā acu uzmetienā šķiet vien pamestu māju brūkošie karkasi, ieskatoties vērīgāk kļūst par bērnu spēļlaukumiem un ģimeņu pajumtēm (ja tā to var saukt, ņemot vēra, ka dažām majām jumtu pat nav).

...ieskatoties vērīgāk...

...

Atrodi 8 cilvēkus!

Ieraudzījuši mani, bērni čalodami saskrien riņķī, prasot kapeikas un iespēju pavizināties uz bagažnieka


Spēļlaukums


Šajā rajonā svešinieki ieklīst reti, it īpaši veloceļotāji, tāpēc visi mazie ielu iemītnieki ziņkarīgi metas virsū

Mazās ielu princeses

Šaurās ieliņas ir bērnu piepildītas-tās ir viņu mājas, tās ir viņu rotaļu un prieka avots

°

Mazais ielu tirgonis. Sēdēju uz soliņa un ēdu pusdienas, kad pamanīju šo mazo puiku, kas ejot no cilvēka pie cilvēka, centās nopelnīt pa kapeikai pārdodot papīra kabatlakatus. Kopā papusdienojām un mazais pārdevējs priecīgs devās tālāk savās gaitās, pa ceļam berot pilnu muti ar sālītajiem zemesriekstiem, ko uz atvadām viņam atdevu.
Uz ielām pamanījam daudz šādu "tirgoņu". Pārsvarā tās bija mātes ar maziem bērniem uz rokām, kas vai nu tirgoja kādu sīkumu, vai vienkārši lūdza naudiņu. Kā vēlak uzzinājam no vietējiem, pārsvarā tās ir sievietes no Sīrijas, kas meklē patvērumu no kara.

ATPAKAĻ "BULGARISTĀNĀ"

Šķērsojot Turcijas robežu un ierodoties atpakaļ Bulgārijā, ceļmalas pauzē mums pievienojas klīstošie suņi, kuri iespējams pirmo reizi mūžā pagaršoja arbūzu.Viņi, šķiet, bija tik izsalkuši, ka arbūzs tiem likās kā sulīga delikatese un tie arvien prasīja vēl.


UN TĀLĀK-UZ VARNU!  KONCIS "SOLIDARITĀTES CENTRĀ"

Solidaritātes centrs izrādījas sociālā telpa, kas tiek bīdīta, radīta, organizēta ar pašmotivētu cilvēku  bezatlīdzības motivācijas spēku. Vienkāršāk izsakoties, kopā sanāca bars ar vietējiem jauniešiem, kas gribēja radīt izmaiņas savā pilsētā, atverot telpu, kas kļūtu par brīva laika un dažādu aktivitāšu pavadīšanas vietu. Katru dienu notiek dažādas aktivitātes sākot ar jogu un beidzot ar Vācu valodas apgūšanu.

 Par cik šis projekts netiek sponsorēts un vienīgie "ienākumi" ir ziedojumi, aprīkojums ir visnotaļ pieticīgs. Vienīgie skaņas avoti lielajā telpā ir divas "kastes" (kā to nosauc pasākuma organizētajs). 
Tiek darīts viss iespējamais, lai milzīgo telpu piepildītu ar skanu. Talkā nāk "rozā-pūkainais"


Un ballīte var sākties!

Lielākā daļa potenciālās publikas gan labprātāk laiku pavada uz ielas dzerot aliņus un pļāpājot

Bet kuram gan tas interesē, ja sparīgakie dejotāji un atbalstītaji ir tepat telpā: jaunākais un vecākais  fans BTB vēsturē: sešgadīgā (?) meitenīte, kas visu koncerta laiku sparīgi kratīja galvu un viņas opis, kas kulminacijas brīzos rāva nost no galvas savu cepuri, lai to uz viena pirksta griestu virs savas sirmās galvas.


Jautrība sit augstu vilni, it īpaši Stasim, kurš netīšām izdzer pārāk daudz Balkānu dziru-rakiju


Akrobātika un piruetes



...kas vēlāk pārtop maskarādē



Rakija izrādījas stipraka par kājām...

...un Stas kļūst par Semija mūzikas instrumentu

Arī pēc koncerta jautrība turpinās-rokās tiek ņemtas ģitāras un citi akustiskie instrumenti, kas piepilda telpu ar dažkārt neloģiskām ritmu/neritmu kompozīcijām. Katrs izpaužas pēc savām spējām

Bet, kamēr citi turpina jautroties, Stasim ballīte ir beigusies. Rakijas izraisītais prieka vilnis bija īss, pārejošs un turklāt ar nelabām sekām, par kurām sīkāk nestāstīšu, jo pieļauju, ka gan jau jūs paši zināt kā tas mēdz būt...

Galvenais, lai no rīta 5L ūdens būtu. Diena visiem sākas smagi. Vai, pareizāk būtu teikt, ka pati nakts jau bija smaga-izslēdzot gaismu un dodoties cisās, no visiem tumšākajiem kaktiem sāka līst ārā visnešpetnākie nakts mošķi-asinssūcēji-odi. Neviens nebija naktī gulējis dēļ šiem kaitinoši sīcošajiem parazītiem. Miša bija tik noskaities, ka bez garām ceremonijām sapakoja mantas un aiztesa uz Rumāniju, lamājot odus un Bulgārijas šoferus. 

UZ MELNO JŪRU!

Daudz nebēdājam-nedaudz saspiesti un joprojām neizgulējušies lēcam uz riteņiem un gar Melnās Jūras piekrasti dodamies Rumānijas virzienā.


Pirmā pludmale, kur mēģinām atrast naktsvietu izrādās kāds tūristu perēklis: hotelis pie hoteļa, viens glaunāks par otru; veikalui un nelielas štruntu tirgotavas turpat jūras krastā piedāvā apmeklētājiem nebeidzamas baudas iespējas; izīrējami dažāda veida riteņoti braucamrīki un ierīces; gandrīz visu pludmales teritoriju ir okupējusi saulessargu un plastmasas krēslu armija. Sapņu zeme, kur par visu ir jāmaksā, lai pretī saņemtu prieku un atpūtu. Izmisīgi laužamies cauri šaj kapitālisma paradīzei, cenšoties rast tās galu un izeju uz dabu. 

Par laimi nekur tālu nebija jāiet, jo drīz lielās pludmales aprāvās, un aiz pēdējā restorāna platais, asfaltētais ceļš pārtapa par taku, kas mūs aizveda līdz nelielai, klusai pludmalei. Tiesa, no rīta arī tā bija pilna ar cilvēkiem


Nākamajā dienā paveicās atrast vientuļāku un nekomerciālāku pludmali. Te smilšu vietā akmeņi, un pašā jūras krastā slejas mazas zvejnieku būdiņas, kuras pašlaik netiek izmantotas. Ierīkojam sev perfektu nometnes vietu

Šis, uz zemes atrastais atkrituma gabals, runā pats par sevi, trāpīgi noraksturojot šo vietu.

Slēpjoties no dedzinošās saules, ēdam brokastis nojumē


Un vēlāk atrodam vēl nomaļāku pludmali, kuras malā slejas teju brūkoša koka būdiņa, kura kalpo kā labs vairogs pret aso sauli. Tāpat arī uz vietas atrastais saules sargs




MEŽONĪGĀ RUMĀNIJA

Tās dažas dienas, ko pavadījām minoties pa Rumāniju, baudījām lauku mieru un civilizācijas aizmirstību.

Saulei rietot, sķērsojam robežu un ieripojam Rumānijā

Skats no nakšņošanas vietas

Visapkārt lauki, lauki vien

Nebaidzamas saulespuķu plantācijas

Kur nu bez "mīkstā". Remontdarbi ceļmalā, saules svelmē kā uz pannas

Zirga pajūgs-viens no populārākajiem pārvietošanās līdzeklis pēc traktora un kombaina


Kalni, pauguri, pakalni,  aizejošās dienas miers un klusums



Ceļmalas pilnas ar kaņepēm


Viena no nakšņošanas vietām blakus lopu dzirdītavai

Rīta agrumā mūs modina zvanu šķiņdoņa, kazu blēšana un tipināšana, gana svilpšana.

Izslāpušās kazas

Nolemjam pamēģinat Rumānijas dzelzceļu



Karpatu vienvagona vilciens

Nekas īpašs, nekas pārsteidzošs, vienkārši veci vilcieni


 BUKARESTE

Ierodoties Rumānijas galvaspilsētā, atkal rodas sajūta, ka esam nokļuvuši citā pasaulē-no plašiem laukiem un mierpilna lauku klusuma, ienirstam lielpilsētas drūzmā. Apkārt milzīgas mājas, spoži veikalu skatlogi, intensīva satikseme un pilsētas trokšņi.

Neksatoties uz glaunajām ielām un zeltotiem skatlogiem, starp visiem "treknākās" šķiras pilsētniekiem sastopami arī  dzīves pabērni. Šos divus ziķerus satiku nakts vidū uz ielas, diedelējot naudu no iereibušiem garāmgājējiem. Turpat ap stūri, vienā no durvju ailēm, satinusies segā guļ viņu māte un vēl viens mazulis. Mazie šķiet bezrūpīgi un savu dzīves ceļu uztver kā pašsaprotamu.

Tikmēr Stas ārdās klubā "Question Mark", kur stilīgie jaunieši ir ne visai ieinteresēti šovā.

Pie sevis mūs izmitina pats kluba īpašnieks

Viņa studijas tipa dzīvoklī mitinās divi kaķi-Iņ un Jaņ-viens pavisam balts, otrs-piķa melns. Interjera elementi :D

Pārsteidzošā kārtā nejauši satiekam Bogdanu (rumāni, ar kuru reiz iepazināmies Barselonā), kurš mūs izved nelielā pastaigā pa Bukaresti.

Grāfa Drakulas kādreizējā rezidence-tagad tikai drupas un tūristu apskates vieta

TĀLĀK UZ TIMIŠUARU

Priekšā garš ceļš, tāpēc jau dienu pirms koncerta dodamies ceļā, lai nebūtu vienā dienā jābrauc 10h

Braucam cik varam un nakti pavadām milzīgā parkingā blakus autobānim. Turku tēja pirms gulētiešanas


Timišuarā koncis tiek organizēts glaunā bārā

ar šitādām dekorācijām...
 


Iesildošā grupa: vietējais politiskais hip-hops "Ultima Banca" izpildījumā


Krāsainas gaismas, ziepju burbuļi un sviedri-perfekta ballīte :D


Pamostoties no rīta-skats pa logu

Nopietns darbs. No šejienes nododam jums visu pašreizējo informāciju un bildes!


Šeit arī beidzas mūsu Balkānu piedzīvojumi-jau šovakar dodamies uz Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu, un tlāk-uz Slovākiju! Nākamā reportāža sekos drīz...







Nav komentāru: