Re-cycling Europe pt. II ceļojums ir beidzies, esam pavadījuši ceļā gandrīz veselu mēnesi. Esam daudz redzējuši un guvuši daudz jaunas pieredzes ceļošanā ar riteņiem un ne tikai. Te būs dažādas informācijas skaitliskais-matematiskais-teorētiskais-ģeografiskais kopsavilkums.
Skaitliskie dati:
| ceļojuma dienu skaits | 28 |
| dienas braucot | 22 |
| paveikta distance | 1767.02 km |
| ODO | 1815km |
| laiks ceļā | 89:04 h |
| vidēji pavadītais laiks uz riteņa | 4:02 h |
| maksimālais laiks uz riteņa | 5:55 h |
| ceļojuma vidējais ātrums | 19.36 km/h |
| ceļojuma maksimālais ātrums | 68 km/h |
View Larger Map
Velosipēdi
Šoreiz, plānojot braucienu, izvēlējamies braukt ar MTB riteņiem šosejnieku vietā. Tam bija daudzi iemesli. Gribējās salīdzināt ar kādu riteni tomēr ir labāk ceļot, kādi plusi MTB salīdzinājumā ar šosejas riteni. Kādi mīnusi. Un, protams, apstrīdēt, ja sanāks, manis iepriešēji teikto par riteņa izvēli tūrismam. Un visbeidzot, dzīvojot iepreikšejo ziemu Barselonā, man ļoti pietrūka mans MTB, jo te ir tik daudz smukas vietas un kalni, kur ar MTB var superīgi pavizināties!
Sākšu ar plusiem, ko es saskatīju ceļojumā, braucot ar MTB
+Pirmkārt, gribētu atzīmēt alumīnija rāmja pārākumu par vecā CrMo rāmi stingrības ziņā. Braucot ar baikiem varēja daudz mazāk just rāmja ļodzīšanos, tas daudz mazāk vērpjās zem slodzes, kad ritenis ir pamatīgi apkrāmēts ar dažādām mantām. Rezultāts – daudz stabilāks ritenis.
+Otrkārt-ritņa vadāmība. Manuprāt, braukt ar MTB ir daudz ērtāk un vieglāk nekā ar šodejas velo. Plata stūre, ērtāki bremžu hēbeļi un pārslēdzēji dara savu. Tāpēc manevrēt pa mašīnu piebāztām ielām ir daudz vieglāk, nedaudz gan traucēja stūres platums, kas neļāva dažās vietās izsprausties starp šķēršļiem.
+Treškārt-pārnesumi. Šajā ziņā, manuprāt, MTB totāli guva visrsroku pār manu šosejas riteni. Braucot esmu izmantojis visus pārnesumus. Braucot pa taisni, bez pretvēja ir ļoti labi mīt ar lielāko zobratu priekšā, pretestībai palielinoties, piemēram, pretvēja dēļ, slēdzu uz vidējā zobrata un, protams, mūsu šī ceļojuma glābējs ir mazākais 22T zobrats AKA Granny ring. Bez viņa, šķērsojot Pireneju kalnu grēdu, mums neietu tik saldi, jo praktiski visus kāpumus veicām izmantojot mazāko zobratu, kas ļāva lēni, bet bez mocīšanas braukt augšā jebkuros kalnos. Un braucot pa nobraucieniem man pietika ar 44T zobratu, par ko es sākumā šaubījos. Tādēļ manuprāt MTB klaņu zobratu kombinācija ir ļoti laba tūrismam. Vēlētos gan pamēģinā šosejas trīs zobratu klaņus, lai izvirzītu galējo verdiktu, bet tas nākotnē.
+Pirmkārt, gribētu atzīmēt alumīnija rāmja pārākumu par vecā CrMo rāmi stingrības ziņā. Braucot ar baikiem varēja daudz mazāk just rāmja ļodzīšanos, tas daudz mazāk vērpjās zem slodzes, kad ritenis ir pamatīgi apkrāmēts ar dažādām mantām. Rezultāts – daudz stabilāks ritenis.
+Otrkārt-ritņa vadāmība. Manuprāt, braukt ar MTB ir daudz ērtāk un vieglāk nekā ar šodejas velo. Plata stūre, ērtāki bremžu hēbeļi un pārslēdzēji dara savu. Tāpēc manevrēt pa mašīnu piebāztām ielām ir daudz vieglāk, nedaudz gan traucēja stūres platums, kas neļāva dažās vietās izsprausties starp šķēršļiem.
+Treškārt-pārnesumi. Šajā ziņā, manuprāt, MTB totāli guva visrsroku pār manu šosejas riteni. Braucot esmu izmantojis visus pārnesumus. Braucot pa taisni, bez pretvēja ir ļoti labi mīt ar lielāko zobratu priekšā, pretestībai palielinoties, piemēram, pretvēja dēļ, slēdzu uz vidējā zobrata un, protams, mūsu šī ceļojuma glābējs ir mazākais 22T zobrats AKA Granny ring. Bez viņa, šķērsojot Pireneju kalnu grēdu, mums neietu tik saldi, jo praktiski visus kāpumus veicām izmantojot mazāko zobratu, kas ļāva lēni, bet bez mocīšanas braukt augšā jebkuros kalnos. Un braucot pa nobraucieniem man pietika ar 44T zobratu, par ko es sākumā šaubījos. Tādēļ manuprāt MTB klaņu zobratu kombinācija ir ļoti laba tūrismam. Vēlētos gan pamēģinā šosejas trīs zobratu klaņus, lai izvirzītu galējo verdiktu, bet tas nākotnē.
Runājot par mīnusiem:
- pirmais kas nāk prātā ir ātrums. Tomēr 26” rati ne tuvu neripo tik labi kā 28”, pat ar 1.35 Schwalbe Kojak slick riepām. Tāpēc mūsu ceļojuma vidējais ātrums šoreiz ir manāmi mazāks. Bet, ja nav kur steigties, tad šo aspektu nevajadzētu iekļaut mīnusu kategorijā, jo braucām tik un tā diezgan raiti un pa dienu paveicām apmēram tos pašus kilometrus, ko ar šosejniekiem.
- pirmais kas nāk prātā ir ātrums. Tomēr 26” rati ne tuvu neripo tik labi kā 28”, pat ar 1.35 Schwalbe Kojak slick riepām. Tāpēc mūsu ceļojuma vidējais ātrums šoreiz ir manāmi mazāks. Bet, ja nav kur steigties, tad šo aspektu nevajadzētu iekļaut mīnusu kategorijā, jo braucām tik un tā diezgan raiti un pa dienu paveicām apmēram tos pašus kilometrus, ko ar šosejniekiem.
-Otrais trūkums ir MTB stūre. Pat ar radziņiem un ergonomiskiem rokturiem tā nav tik ērta kā šosejnieka stūre. Vējainājās dienās man ļoti pietrūka zemās pozīcijas. Klāt pie visa, vai nu tā ir ģeometrijas vaina vai stūres vaina, man ar Gitu abiem uz MTB dienās kad bija jācīnās ar vēju vai ar kalniem – pie palielinātās slodzes, sāka ļoti sāpēt muguras lejas daļa. Tādas problēmas mums nebija ar šosejas riteņiem.
Velosomas
Manis paša darinātās priekšējās somas ir labi izturējušās šo pārbaudījumu. Mēs gan ne reizi nebraucām pa lietu, lai pārbaudītu reālajā dzīvē to ūdens izturību, bet pārējā ziņā uz ceļa tās parādījušās sevi ļoti labi. Savā somā es glabāju gulīti un tentu kopā ar dažām drēbēm un Gita savējā lika gulīti ar lielāko daļu savu drēbju.
Līdzi paņemtās mugursomas mantu glabāšanai, kas ar espanderiem tika piestiprinātas pie aizmugurējā bagāžnieka, arī izrādījās ļoti funkcionālās. Tās labi turējās uz bagāžnieka un vajadzības gadījumā tās varēja noņemt nost uz uzlikt plecos, kā mēs to darijām, kāpjot pa klinti lejā pie karstajiem avotiem, kur ar riteni nebija iespējams nokāpt.
Pārējās somas jau izmantojām iepriekšējā ceļojumā.
Riepas Schwalbe Kojak foldable
Šīs superīgas riepas izturēja šo ceļojumu nevainojami. Man par to, protams, nebija nekādas šaubas. Jau daudz gadus braucu ar dažādiem Schwalbe riepu modeļiem, gan 26” ratiem, gan 28”, un neesmu vēl iegādājies nevienu sliktu riepu no šīs firmas.
Kas man patīk visvairāk Schwalbe riepās ir to pretduršanās sistēmas, kas izcili pilda savu funkciju. Jaunas riepas ir praktiski nesaduramas. Arī šajā ceļojumā dabūjām tikai pa vienai mīkstajai riepai. Gita uzbrauca uz superasa ērkšķa, kad mēs meklējam vietu, kur nakšņot un es pārsitu savu riepu uzbraucot uz akmeņa, kas priencipā neskaitās kā saduršanās.
Pagaidām esam nobraukuši pie 2000km, paskatīsimies kādus rezultātus radīs šīs riepas ilgtermiņa testā.
Ergonomiskie rokturi
Iepirkām šos rokturus speciāli braucienam, jo uz stūres nebija radziņu un visu laiku lietojot tikai vienu roku pozīciju būtu diezgan grūti pavadīt n-tās stundas stūrējot.
Rokturi izrādījās ļoti patīkami pēc taustes, gela spilventiņš ar materiāla segumu sniedza patīkamu mīkstumu plauksts atbalsta vietām. Ergonomiskajiem radziņiem arī bija patīkami ķerties klāt un atbalstīt pret tiem plaukstas.
Šiem rokturiem ir arī ļoti ērti stiprinājumi, kas ar skrūvēm fiksē rokturi divās vietās uz riteņa stūres, neļaujot tiem kustēties ne par milimetru.
Vienīgais, kāpēc es neiekļautu šos rokturus ‘fantastisko rokturu’ kārtā ir to svars. Tie ir sasodīti smagi salīdzinot ar parastiem rokturiem.
Apģērbs
Esmu ļoti priecīgs par savu drēbju komplektu. Esmu izmantojis tās visas šajā braucienā, nekas nebija lieks. Nācās pat atrast ekstra drēbes priekš Pireneju šķērsošanas, jo decembrī tur ir manāmi aukstāks.
Ar vienu velodrēbju komplektu bija ļoti pietiekoši ceļojuma laikam, pagadījās arī iespēja izmazgāt drēbes, tieši kad tās palika neciešami netīras un lipīgas no sviedriem.
Ne-velo drēbes arī bija labi pielasītas šādam braucienam, par cik lielākā daļa no tām bija sporta drēbes, tad es tās izmanoju braucot ar riteni tajās dienās kad bija ļoti auksts.
Neskatoties uz to, ka par laimi mūs ne reizi nesaslapināja lietus, izmantoju arī lietusjaku, kā vēja necaurlaidīgu Windstoper’u esot nometnē. Kā arī lietusjaka palīdzēja man ātrāk sasildīties, kad es kustējos, nelaižot aukstumu iekšā un manu siltumu ārā.
Virtuve
Šoreiz ceļā paņēmām jaunās bļodiņas, kas bija daudz vieglākas par iepriekšējām, bet izrādījās ļoti trauslas un ceļojuma laikā tās n-tajās vietās ieplīsa-būs jāmeklē jaunas.
Toties Maximā iepirktās plastmasas karotītes, domātās olu ēšanai, un mazās plastmasas dakšiņas, ko mēs atradām pievienotas salātiem, ļoti labi paveica savu darbu. Un salīdzinot ar iepriekšējā ceļojumā nopirktajiem Sporkiem no Lite my fire nemaksā neko un nesalūza ēdot šokolādes pastu!
Īpaši ceļā nav noderējuši divi līdzi paņemtie ‘kamieļi’, jo visu gatavošanai nepieciešamo ūdeni turējām trijās 0.7L plastmasas pudelēs, kas mums bija uz rāmja.
Mājas
Šī brauciena māju modifikācijas mūs nepievīla, bet tikai iepriecināja. Jau sākot tikai ar mūsu tentu, kas šoreiz aizvietoja LaFumas telti. Tas bija daudz vieglāks-tikai 680g gandrīz 2kg vietā; daudz kompaktāks saliktā veidā; plašs, kad tas tika uzsliets, un tas patiešām bija ūdens necaurlaidīgs! Es tagad esmu tentu fans! Vairāk par mūsu tentu šajā rakstā.
Šim braucienam esam modificējuši mūsu matracīšus, nogriežot tiem lieko nost atstājot tikai garumu sākot ar pleciem un beidzot ar gurniem, tādā veidā mazinot to svaru gandrīz uz pusi un ievērojami mazinot tā izmēru sarullētā veidā. Nekādu diskomfortu ‘īsā’ matracīša dēl es neizjutu. Zem galvas man bija spilvens un, lai kājas nesaskartos ar auksto zemi bieži liku gulītī savas velodrēbes, kas sildīja manas kājas un pie reizes nedaudz apžuva no sviedriem.
Līdzi mums bija divas folija segas 'ekstrēmiem' gadījumiem. Vienu mēs bieži izmantojām, ja mums nācās gulēt uz slapjās zemes, lai mitrums neuzsūktos matracīšos un gulīšos. Laba telts ūdens necaurlaidīga grīda un sver tikai 15g. Otru folija segu izmantojām, lai segtos aukstajās naktīs, pārsedzot to pāri guļammaisiem. Varēja ātri manīt, ka paliek daudz siltāks, kā arī folija sega aizturēja vēja pūsmas ļoti vējainajās naktīs. Nepatika tikai tas, ka mūsu 'izstarotais' ķermeņu mitrums pa nakti kondensējās uz folija segas un padarīja guļammaisus slapjus no ārpuses. Vajadzēs izdomāt risinājumu šai problēmai!
Runājot par guļammaisiem, gulējām visu laiku ar tiem saliktiem kopā, lai dalītu mūsu siltumu. Bija tikai pāris naktis, kad mēs varējām gulēt nesavilkuši virsū visus iespējamos džemperus, lai nesaltu pa nakti, kaut gan Baikal 1000 komforttmperatūra ir +7 grādi. Bet mēs arī gulējām temperatūrā, kad ūdens kondensāts pārvērtās par sarmu uz mūsu tenta un nenosalām. Es gan dodu priekšroku Gitas Baikal 750 guļammaisam, kura komforttemperatūrta ir +9, bet tas sver par 330g mazāk un ir ievērojami mazāks saliktā veidā.
Aptieciņā un higiēna
Aptieciņu ceļojuma laikā nepielietojām un zobus tīrījām arī neregulāri, jo bieži bija baigais slinkums to darīt vai arī nebija palicis necik ūdens.
Drošība
Slēdzeni izmantojām katru nakti. Saslēdzot riteņus, centāmies tos likt tuvāk pie mūsu tenta, jo Maximas kronas baterija, ko es nopirku priekš signalizācijas, bija jau beigta, kad mēs atlidojām uz Bergamo. Nepērciet Maximas baterijas!!!
Netbuks
Kā jau biju domājis, šī lieta bija tā, bez kuras mierīgi varētu izdzīvot mūsu braucienā. Mēs tikai pāris reizes izmantojām Wi-Fi, lai tiktu internetā. Paskatījāmies pāris filmas pa ceļam. Vienīgais, bija forši rakstīt dienasgrāmatu dienas beigās. Rakstīšana iet raitāk un var fiksi pielabot kļūdas. Pāris reizes izmantoju netbuku kā rezerves lādētāju, kad notika ķibele ar dinamo lādētāju.
Dinamo lādētājs
Šis izgudrojums kā jau rakstīju iepriekš pietiekoši labi pildīja savu funkciju. Problēmas bija vairāk ar pašu dinamo, kas ceļjuma laikā beidza ražot strāvu. Kad biju Tulūzā aizvietoju to ar jaunu, bonusā atrodot dinamo uzgali. Mīksto gumijas ‘korķīti’, kas uzvelkās pāri dinamo daļai, kas saskarās ar riepu, lai mazinātu riepas dilšanu, kura bija viena no lietām par ko es uztrucos. Jo jau pirmajās ceļojuma dienās dinamo radīja ievērojamus bojājumus Kojakam un man nacās to pielāgot tā, lai tas vairāk skarās biezākai riepas virspuses gumijai.
Pārējā elektronika
Mans telefons šoreiz nelāgi niķojās - vēl būdāmi Marseļā, tas sāka patvaļīgi slēgties ārā nezināmu iemēslu dēļ. Vēlāk pamanīju, ka tas atslēdzas saņemot triecienu un pēdējās dienās to pat nevarēja pakratīt, lai tas neizslēgtos. Vaina tika atklāta tikai Barselonā– pielocītas baterijas kontaktu ķepiņas, dēļ kurām zuda kontakts. Tas vēlāk tika atlocītas ar adatu un problēma pazuda.
Šoreiz ceļojumā pasūtīju navigācijas licenci telefonam par 2.09Ls. Laba lieta,kas ļoti atviegloja navigāciju caur pilsētām un sarežģītiem ceļu mudžekļiem, tikai baigi ēda bateriju telefonam.
Par cik telefons bieži atradās navigācijas režīmā, nevarēju klausīties mūziku. Klausījos to uz sava vecā mp3, kuram baterijas meklēju izlietoto bateriju konteineros pie LIDL veikaliem. Nākmajā ceļojumā noteikti ņemšu to lidzi!
Fotoaparāts šoreiz bija pamatīgi noslogots. Parcik mums bija kompis, kur pārkopēt foto un video. Šajā braucienā ļāvāmies tūristiskuma valdzinājumam un fočējām visu pēc kārtas.
Instrumenti
Te visvairāk man būtu sakāms par TOM18 multitūlu. Neskatoties, ka tas ir pagatavots no kvalitatīva materiāla un ir guvis n-tās nominācijas par labāko instrumentu dažādos veložurnālos – man viņš nepatīk!
Ļoti neveikli likās tas, ka lietošanas laikā tas pastāvīgi skrūvējās vaļā savienojumos un paliek vaļīgs un bez speciāli paņemtās seškantītes to nevarētu salabot! Vajadzīgs instruments, lai salabotu instuementu – nonsens!
Neteišu ka tas būtu ļoti ērts turēšanā, dēļ tā, ka tam ir daudz atslēgu, kas visu laiku grozās korpusā, un tas ir ļoti plats.
Bortējamā lāpstiņā nav izmatojama, jo tā ir tikai viena. Kā var atbortēt riepu tikai ar vienu lāpstiņu?
Man pietrūkst manējā vecā Meridas multitūla, kas dalījās divās daļās, kam bija visas funkcijas kā TOMam, un bija labāk pārdomāta lietošana.
Iepriecināja, ka tomēr paņēmu līdzi saliekāmās plaķenes, noderēja ceļā gan lietu labošanā, gan riekstu čaulu atvēršanā.
Atkal nebiju paņēmis līdzi rezerves spieķus un atkal man izlūza viens, ko laboju Tulūzā. Nākamreiz obligāti paņēmšu vismaz vienu. Un protams ja būs iespēja performance ratu vietā, kuri ir atvieglotie ar mazāk spieķiem likšu standarta 36 spieķu ratus, tie būs izturīgāki.
Pa ceļam atrastās noderīgas lietas
Pudeles ūdenim – šoreiz no mājām paņēmām tikai vienu ūdens pudeli, jo pārējās bija galīgi nolietotas un netīras – apaugušas ar kaut kādu sēnīti. Eiropas ceļmalas ir ļoti piesarņotas un pateicoties tam, mēs drīz vien atradām dažas 0,7L ūdens pudeles, kas perfekti turas pudeļu turētājā. Ietaupījām naudu un 'attīrījām' vidi.
Plastmasas dakšiņas – nejauši atradām tās salātu sagatavēs, ko pārdod iepakotā veidā lielveikalos. Salātus mēs protams nepirkām, bet dabujām no konteineriem.
Velo rotājaumi – patīk pa ceļam lasīt dažādas pazaudētās lietas, kas mētājās ceļmalā, tai starpā arī dažādas mantiņas, ar kurām var izrotāt riteni. Man bija mazā govs rotaļlieta un Gitai kāda putna greznā spalva.
Adapteris – atrau 12V portatīvo adapteri, iespējams pielāgošu to manam dinamo lādētājam.
Nazis – lēnāk brauc augstāk tiec. Braucot ilgajā kāpumā Pirenejos Gita atrada saliekamo kabatas nazīti.
Dvielis – mums bija līdzi tikai viens maziņš sejas dvielis un tā bija par maz, lai normāli noslaucīt visu ķermeni pēc peldēšanas avotā. Mums ļoti paveicās, jo mēs turpat netālu atradām kāda atstāto dvielīti.
Sega – to es atradu izmesto lietu konteinerā, kad mēs bijām pie otrajiem avotiem. Sega ļoti noderēja, jo mēs gulējam ielejas paša dibenā, kur saule iespīd ļoti reti un tur ir visnotaļ vēsi. Dūnu sega bija superīgs atradums. Pavadot ar to vienu nakti mēs to turpat arī atstājām, varbūt kādam avotu apmeklētājam noderēs.
Lietas, kas tika izveidotas pa ceļam
Spirta deglis – no divām alus bundžiņām izveidoju paštaisīto spirta degli, lai varētu gatavot ēst un pasildīt rokas. Konstrukcija ir ļoti vienkārša un to viegli uztaisīt tikai ar dažiem instrumentiem. Ir nepieciešams tikai: 2 alumīnija bundžas, adata un nazis. Instrukcija šeit.
Biju mēģinājis to izveidot, kad mums nebija gāzes deglim, bet īsti neidevās to piedabūt pie konstantās degšanas un tikai vēlāk es uzzināju, ka spirtu deglī vajag uzkarsēt, lai tas labāk tvaiko un tad tas deg daudz labāk.
Portatīvā krāsniņa – izrādījās ļoti noderīga lieta šajā ceļojumā, jo ne visur bija iespēja dedzināt ugunskuru, ne visur arī drīkst to darīt. Bet izmantojot šo krāsniņu varēja kurinār nelielo ugunskuru izmantojot zarus un smalki sacirstus kokus, radot nepieciešamo karstumu, lai pagatavotu ēdienu. Un vēlāk pie krāsniņas varēja arī pasildīties. To viegli izveidot no atrastiem materiāliem un tā gandrīz neko nesver. Nākamajam ceļojumam noteikti veidošu šāda veida krāsniņu tikai modernizētu un veidotu ar piemētotiem instrumentiem.
Atziņas
- Braucot lielos kalnos noteikti jābrauc ar MTB riteni;
- Ik pa laikam viesoties pie kāda mājās ir svētīga lieta. Var normāli nomazgāties, izmazgāt drēbes un pakomunicēt ar cilvēkiem;
- Pašdarinātais tents viennozīmīgi ņem virsroku par telti.
1 komentārs:
hip-hip urraaaa :)
Cau, te ozolina...beidzot atradu jus abus :)
malaci-mazie tuuristini!!!
Ierakstīt komentāru