Kā biju rakstījis iepriekš, 2013. gadu ieplānojām sagaidīt Pirenejos, pie dabas krūts, gūt jaunu pieredzi Jaungada svinēšanā, jo parasti tas notiek mājās, pie svētku galda ar ģimeni vai draugiem... un alkoholu. Šoreiz gribējās nosvinēt citādāk! 'Lielās aizņemtības' dēļ šo ierakstu gatavojām ļoti ilgi, bija citi darbi ar augstāku prioritāti....
Devāmies kalnos mēs četratā, sadaloties divās komandās: džeki ar velo, meičas ar stopiem. Kurš ātrāk? No Barselonas līdz Fontpedrouse ir 300km ar astīti. Ar riteņiem mēs izbīdījām vienu dienu iepriekš, agri no rīta, kad saule bija vēl aiz horizonta (30.dec), lai iekļautos laikā. Meitenes startēja 31. decembrī. Mūsu velo ceļš pirmajā dienā bija salīdzinoši viegls, kamēr mēs tikām līdz Pireneju milžu pakājēm, kur pavadījām nakti. 31. decembris lika gan pasvīst ar pirmo 30km kāpumu, jau pašā rīta agrumā. Ar meitenēm mums sanāca sastapties pa ceļam jau Francijas pusē (Bourg-Madame), kur mēs pusdienojām. Līdz finišam 30 km. Riteņbraucēji zaudēja - kad mēs ieradāmies pilsētiņā, mūs jau gaidīja kādas 20 min. Kāpjam lejā pa stāvo taku uz avotiem, tālāk fotostāsts...
1.diena
 |
| XC vs. CX, abi kārtīgi piekrāmēti ar siltajām drēbēm un ēdiena rezervēm |
 |
| Pirmā pauze, 46km no mājām, ieskrienam tofu fabrikā paķert kādu vegan kotleti, ko cept uz uguns. Saule jau spīd, bet te, ap 700m virs jūras, nesilda. Pļavu maliņās rēgojās pakusis sniegs |
 |
| Roadblock - nācās piebremzēt, lai palaistu šo brēcošo baru garām |
2.diena
 |
| Nākamais rīts sākās ar -7 grādu temperatūru, viss riņķī apsalis, izņemot mūs. Esam gatavi cīņai pret kalniem. |
 |
| Es arī gatavs! |
 |
| Šķērsojam pirmo pāreju pēc 30km kāpuma, es ar savu XC izvirzos vadībā, Čipsikam pietrūkst zobratu uz viņa riteņa un nākas ar spēku spiest pedāļus. Pāreja atrodas gandrīz 2000m virs jūras līmeņa. Te ir ļoti auksts, tālumā sniegainās virsotnes, kas pārsniedz 2000mvjl augstumu. Sagaidu Čipsiku, uzvelkam, ekstra jaku, ekstra bikses, cimdus un zeķes un ripojam lejā. Priekšā 20 km nobrauciena līdz Francijas robežai. |
 |
| Satiekoties ar meitenēm, mēs kāpjam ielejā, te pūš auksts vējš, kokiem nav lapu, izskatās pēc īstas ziemas. Atrodam labāko vietu un uzceļam bāzi, kas pasargās mūs no vēja un iespējamiem nokrišņiem. Savācam malku un iekurinām ugunskuru. Šodien atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad mēs te bijām ar Gitu, ir ļoti daudz cilvēku, kas arī svinēs te Jauno gadu (mana ideja svinēt Jauno gadu karstajos avotos neizrādījās nemaz tik oriģināla). |
 |
| Štābiņš |
 |
| Kamēr ierīkojam 'mājas' vakars jau klāt, piesienam riteņus pie koka un dodamis uz avotiem, sagaidīt Jauno gadu, kopā ar daudziem citiem cilvēkiem. Sanāca superīga pasēdēšana; sapazināmies ar citiem cilvēkiem ar kuriem mēs dālijām karstos baseinus ierīkotus mežā. Fotogrāfijas izpaliek, nepiemērotu fotografēšanas apstākļu un mūsu kondīcijas dēļ. |
3.diena
 |
| 3.diena mūs sveica ar nokrišņiem slapja sniega veidā un -3 grādiem no rīta. Lēnām pamodāmies, iekurinājām ugunskuru, pabrokastojām un devāmies katrs uz savu pusi eksplorēt apkārtni. Mēs ar Gitu devāmies uz Prats-Balaguer ciematu, kas atrodas netālu no mūsu nometnes kalna galā, Čipsiks ar Sandru -augšā pa strauta straumi, kas tek gar mūsu nometnes vietu. |
 |
| Ceļš uz ciematu |
 |
| Veca baznīca un kapi ir neatņemama Pireneju ciematiņu sastāvdaļa |
 |
| Prats-Balaguer ir mazs ciemiņš, kurš no malas izskatās izmiris- neviena cilvēka uz ielām, nevienas skaņas, tikai vecas, no akmeņiem celtas mājiņas, šauras ieliņas un sakopti dārziņi |
 |
| Dekorācijas zagļu aizbiedēšanai |
 |
| Komponets vakara zāļu tējai |
 |
| WTF? |
 |
| Gita priecājās par pastaigu |
 |
| 12.gs pilsdrupas - aprakts bija franču valodā - neko nesapratu... |
 |
| Skats uz kalnu ielejas otru pusi |
 |
| Izbruģēta taka pa ceļam uz nometni |
 |
| Seju koks |
 |
| No Čipsika pastaigas... |
4.diena
 |
| Savācam nometni un dodamies uz šosejas, šodien mēs dodamies 5km lejā pa upes La Tet ieleju, lai atrastu pamesto SPA staciju, kas ir paslēpta saurajā, klinšainajā ielejā... mēs ripojam, meitenēm nācās iet ar kājām |
 |
| Pireneju brīnumainā arhitektūra |
 |
| Vecais šosejas tunelis |
 |
| Līdz sanatorijai ved vecs, ļoti šaurs ceļš, ar daudziem nogruvumiem un... |
 |
| ....brīdinājumu... (Es neko nesaprotu franciski) |
 |
| Nolaižoties lejā pa ceļu, apejot ap klinti mēs to atradām - grandiozā būve, pamesta un aizmirsta, tagad lēnām brūk kopā... |
 |
| Te kāds dzīvoja, vai palika uz nakti. Nevienu nesatiekot teritorijā, mēs izlēmam palikt pa nakti tepat - tādā takā ala zem karnīzes, te jau ir sagatavota ugunskura vieta, ir kaut kāda malka un resursi gultai... |
 |
| Iekārtojamies |
 |
| Lūk arī karstie baseini, izveidoti no milzīgiem akmeņiem La Tet upes pašā krastā |
 |
| Ūdens tajos bija patiesi karsts, un šodien mēs izbaudījām šo dabas brīnumu tikai mūsu kompānija... |
5.diena
 |
| Pienāca mūsu Pireneju vizītes noslēdzošā diena. Šodien mēs dodamies pārgājienā uz Gourges de Caranca - gājēju taka , kas ir izcirsta klintī. Un dienas noslēgums atkal pie karstajiem avotiem jaunajā vietā... |
 |
| Thues - les - bains - aktīva sanatorija, te no visām šķirbām kalnos, pa caurulēm un renēm tek karstais ūdens... gaiss smaržo pēc olām. Acīmredzot mikroorganismiem arī šis ūdens patīk... bueee! |
 |
| Remdenais ūdenskritums |
 |
| Svēta vieta ceļmalā |
 |
| Ielas nosaukuma šiltīte ieaugusī kokā |
 |
| Gourges de Caranca sveic mūs ar tuneli izgrebtu akmens sienā |
 |
| Esam ielejas pašā apakša, pie upes, bet taka pa kuru mēs iesim palēnām kāpj uz augš un drīz vien upe paliek kaut kur lejā... |
 |
| Rudens prieks |
 |
| Pikniks saulē - šajās dienās bija pārsvarā apmācies un pikniks ieviesa patīkamas izmaiņas |
 |
| Vienā brīdī taka, kas sekoja līdzi upei augša pa straumi izbeidzās, upei nav krastu, tikai stāvas klints sienas pie kurā bija piestiprināti metāliskie tiltiņi... |
 |
| Tā mēs turpinājām savu ceļu, lienot augšā un lejā pa metāliskām trepēm un šķērsojot gaisā iekārtos tiltiņus |
 |
| Gatavojos ūdens procedūrām |
 |
| Apejot pamatīgu apli, mūsu ceļš sāk iegriezties virzienā no kurienes mēs esam atnākuši tikai pa otru ielejas nogāzi. Tas drīzumā pārvēršas par stāvu sienu, kurā ir iekaltas leģendārās Gourges de Caranca ejas. |
 |
| Tagad zem Gitas ir iespaidīga dziļuma aiza, kādi 10 stāvi, varbūt vairāk. Stāvot uz malas sajūta ir visnotaļ nervu kutinoša |
 |
| Ejot pa augšu mēs ieraugam to taku pa kuru mēs sākām mūsu ceļu |
 |
Diena beidzās ar kārtējām ūdens procedūrām Thues - les - Bains karstajos avotos, kurus bija ne tik vienkārši atrast. Nākamā dienā pamostoties Gita bija apslimusi. Slikta dūša. Iemesli nezināmi. Savācām mantas, atvadījāmies no meitenēm,un novēlot viņām veiksmīgu ceļu, mēs ar Čipsiku sākām kāpumu atpakaļ uz Bourg-Madame. Pa ceļam arī es sajutu nelabumu, knapi uzminoties kalnā, sapratu ka ceļu nespēšu turpināt ar riteni. Nācās ņemt vilcienu, kurā arī Čipsikam parādījās nezināmās slimības simptomi.
Tā, atgriežoties uz mājām, mūs visus nogāza no kājām kāds nezināms vīrus, par kura izcelsmi mēs ilgi diskutējām un tā arī nenonācām pie kopsaucēja.
Bet neskatoties uz neveiksmīgu tripa noslēgumu, pasākums izdevās pavisam nepeļams, ar jauniem iespaidiem un emocijām, jaunām atklātām vietām un satriecošiem skatiem. |
Fotogrāfiju autors - Čipsiks ar savu
pro aprīkojumu // Melnbaltās ir manas taisītas ar NOKIA 5800
Skaitliskā statistika šoreiz izpaliek
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru