Pārgājiens uz Pic du Carlit, jeb malequipados II

Lietainajā piekdienas rītā, savācoties kopā, mēs mērķtiecīgi dodamies uz  vilcienu staciju St. Andreu Arenal, lai ielavītios uz peroniem bez biļetes un ielektu vilcienā, kas dodās uz Puigcerda. Mūsu misija ir ieņemt Cerdanyas reģiona augstāko virsotni -Puig de Carlit 292Xm, Apskatīt ledainos kalnu ezerus un izbaudīt karsto avotu ūdeni. Viss tas atrodās Francijas Pirenejos.

Izkāpjot Puigcerda, mūs tālumā sveic  mākoņos ietītās sniegainās virsotnes. Bez kavēšanās mēs dodamies pāri Francijas robežai uz Burg-Madame, lai noķertu 1 EUR busiņu. Laiks ir dranķīgs: līst lietus un autobuss ir tikai pēc pāris stundām.

Sagaidot autiņu un samaksājot 1 EUR vadītājai, jau pēc neilga laika mēs čapojam pa Fontpedrose ieliņām virzienā uz avotiem.

Avoti atrodās netālu no pilsētas, paslēpti mežā un kalnos.

Mežs ir pavasarīgi zaļš un sulīgs. Šķiet ka te nolijis lietus.

Atklājums

Ātri uzmontējot nometni un pagatavojot jau ilgi gaidītās vakarņas, dodamies uz avotiem…

Nākamajā rītā, pamostoties un pabrokastojot, mēs uzreiz dodamies atpakaļ uz pilsētu.

Atkal noķeram 1 EUR busiņu, kas mūs nogādāja uz Font Romeu – sākumpunktu mūsu īstajam pārgājienam. Vakar mēs tikai iesildījāmies.

Font Romeu šķiet izmiris. Kas raksturīgs vietejiem slēpošanas kūrortiem vasaras sākumā.

Mans  telefons ir nojūdzies un mēs palikām bez kartēm un navigācijas, bet nenokarot galvu un orentējoties pēc ceļa zīmēm, sūnām uz akmeņiem, saules   un zvaigznēm, mēs atrodam pareizu virzienu.

Pēc neilga brīža saorentējoties pēc tūristiskās kartes parkingā, mēs iesoļojam mežā, uz ceļa pretī ezeriem.

Mežs ir biezs un kluss, smaržīgs un sulīgs

Zemes ceļš pārveršās par taku

1. tukšie slēpošanas kalni

Taka pārtop par akmeņainu stāvu kāpumu, pa kuru tek pavasara strautiņi

Pēc 40 min mēs nonākam pie pirmā ezera

karte pēc kuras mēs orientējamies – pazust gandrīz nav iespējams

Lac de Bullioses ir lielākais ezers apvidū, pie tā ir uzcelta liela tūristiskā bāze, viesnīca un vairāki refugios. Apkārntē staigā daudz cilveku ar mugursomām, zvejnieki ar makšķerēm. Tearī sākās  lielākā upe apkārtnē- La Tet, kas sekojot landšatam skrien lejā, pretī jūrai.

Paejot garām ezeram, mēs skojam takai, kas vedu uz Pic du Carlit. Nedaudz priekšā mūs gaida vēl 12 ezeri un pie viena no tiem -mūsu nakts patversme

Lac Noir – Melnai ezers

Kristāldzidrs

Ne ezers, ne purvs

Apkārt vairāk un vairāk sāk parādīties ‘ziemas atliekas’

Un kājas palēnām paliek slapjākas un akstākas, brienot pa cieto, bet slapjo sniegu

Gājiens beidzās kopā ar dienu sapņainajā apvidū ar daudziem nelieliem kalnu ezeriem  un episkiem skatiem uz sniegotām virsotnēm, kas jau šķiet ar roku saniedzamas

Atrodot refugio, kas visnotaļ pievīla mūsu expectations, bet  tik un tā bija ļoti svarīgs mums šajā augstumā, jo saulei pazūdot aiz klintīm palika manāmi auksts

No rīta ar trīcošām rokām un neizgulējies, iekurinu ugunskuru, lai pagatavotu auzas. Šodien priekšā ir smags kāpums, kas jau tagd liekās nedaudz nereāls

Duram ceļā pretī kalniem

Sekojot 12 ezeru takai mēs nonākam līdz norādei, kas iezīmē pagriezienu uz Carlit

Kāpums paliek sarežģītāks

..un episkāks. Kājas paliek slapjākas un ticība, ka mēs tiksim līdz virsotnei samazinās

Ainavas mērogs ir ļoti iespaidīgs

• Un biedējošs

Lēnām bīdoties augšāa, mēs paliekam mazāki un mazāki. Sniega paliek vairāk un vairāk. Mēs tam neesam gatavi !

Mēs nonākam līdz pirmajam tiešām stāvajam kāpuma absolūti segtam ar sniegu. Pūš auksts vējš, kājas jau slaadātām pjas un salst, Carlit virsotni aizsedz vienmēr tu esošais mākonis. Šķiet ka pati virsotne ražo mākonus. Nedaudz atlaižot elpu mēs taisma mēģinājum. Lēnām un uzmanīgi kāpjam pa snieganu virsmu sekojot iebradātam sniegā pēdām.

• Mēs nonācam līdz šejienej, kad mums priekšā uzauga stāv sniegot kāpums, tik stāvs ka pat labi ekipētie haikeri ar nūjām, sniega botam, ledus cirvjiem nedaudz apstājās un aizdomājās.

• Un tad turpināja kāpumu

• Mēs gad apsverot visus par un prêt izlēmam ka mūsu ekipējums ir nepietiekoš šadam kāpumam. Kurš zināja, ka te vēl joprojām vel ir sniegs līdz ceļiem? Mēs taču esam dienvidos! Barsā jau sen kā ir pāri 25 grādiem…

• Nenozelojot lēmumu mēs dodamies lejā apspriezot mūsu mēginājumu uzkāpt kā minimums 500m aukstai sniega klātai klintij vasaras ‘čībās’

Atgrižoties līdz vieai, kur mēs paslēpām krūmos mugursomas, novelkot slapjas botas, mēs izbaudam pusdienas un siltos saules starus aizvējā.

• Un tad dodamies atpakal lejā – vakara mūs gaida otrie karstie avoti

Lac Bullioses šodie izkatās pavisam citādāk zem dzidri zilām debesīm

• PAkonsultējot karti izvietotu pie ezera mēs dodamies uz Mont-luis 15km lejā pa ceļu. Lai atkal noķertu 1 eur busiņu

• 15km nav nekāds joks, kājas svilst

• Bet ceļš nav garlaicīgs

• Ar šķērsļu joslām

• Un meža takām

• • Kas like mums nedaudz maldīties, bez kārtīgas kartes

• Paspejot uz pēdējo autiņu, kas mums atkal ved uz leju Tet ielejā. Kaut kur lejā paverās skats uz leģendārā vilcieniņa dzelzceļu un iespaidīgu tiltu pāri aizai. Pirmajā vakarā mēs satikām paziņu avotos, kas paziņoja ka vilcieniņš tagad maksājot arī1 eur. Kāpēc gan mums ar to neizbraukt rīt?

• Izkāpjam no autiņa Thues les Bains. Saule jau drīz būs ai kalna, kājas norīvētas līdz pakaļai, nogurums ņem virsoku, prāta tik vakariņas un vēlāk karsto ūdeņu sesija

• Karstajā baseinā

• Zem klints pārkares

• No rīta atkla putra un ātrai gajien uz staciju lai paspētu uz vilcienu, te nestaigā tik bieži, tik 4 pa dienu

stacija thues les bains izskatās nelietojama

• Pienākot vilcienam, mēs iekāpaj pēdejā vagonā, ka sir iebāzts ar skolas ekskursiju vienā galā un veciem vāciešiem otrajā. Konduktors nekur nav redzams. Nu i labi! Brauciens bez maksas atpakaļ uz Burg – Madame

1. vāciešu tūristi

• Vilciens gāja neciešami lēni, gandrīz vilkās kā gliemezis, izdodot neciešamu pīkstēšanu un dūkšanu asos dzelzceļa pagriezienos, bailīgi šūpojoties virs kraujas.

• Tam nebija daudz pieturu, bet tas kurās tas piestaja tas stāveja ap 10 min, lai cilveki varētu iziet un paskatīties uz dabas brīnumiem un prêtī nākošiem dzlteniem vilcieniņiem.

brīnums ko mēs visi gaidījām

• Izrāpjoties no Tet ielejas vilviens lēnām vilkās pa plašām pļavam milzīga ielejā kura arī atrodās Bourg Madame un Puigcerda

• Līdz vilcienām uz Barsu ir 2h, un mēs dodamies padzer aliņu Puigcerda centrallaukumā, pie reizes izglābjot no lielveikala konteinera meloni, divas poakas ar ķiršiem un mango. Un kurš teica ka alus ar augļiem neit kopā?